Profesionālās izglītības iestāžu skaits Latvijā pēdējos gados saglabājas stabils un būtiski nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par laika periodu no 2020. līdz 2025. gadam.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, kas ir par 7,7% jeb 129 eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopojusi interesantus datus par Latviju, noskaidrojot, kurš ir visražīgākais laiks mazuļu nākšanai pasaulē Latvijā.
Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pagājušajā gadā bija 1,239 miljardu eiro apmērā, kas par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī par 36,6% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas - 2019.gadā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijā šajā mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 28 600 audzēkņu, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Pēdējo 13 gadu laikā teju uz pusi sarucis vispārizglītojošo speciālo skolu, tai skaitā sanatoriju internātskolu, skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 24 500 brīvu darbavietu, kas ir par 600 jeb 2,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2023.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8% vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2023.gada februāri - palielinājās par 0,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ņemot vērā, ka zinātņu doktoru skaitā sieviešu pārsvars ir vērojams līdz 69 gadu vecumam, kamēr zinātņu doktoru vīriešu vairāk ir no 70 gadu vecuma, nākotnē iespējama dzimumu proporciju maiņa un vīriešu zinātņu doktoru iztrūkums, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2022.gadā Latvijā bija par 17,1% mazāka nekā vīriešiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz informatīvo apskatu "Dzimumu līdztiesība".
Mazumtirdzniecība 2020.gada laikā palielinājās par 1,5%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 3,6%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā bija kritums par 2,4%.