Latvijas iedzīvotāji ceļojums iztērē vairāk nekā vienu miljardu eiro

© Vladislavs Proškins/F64

2023.gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,1 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 21,8% vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 11,6% mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā. Šajos ārzemju ceļojumos iztērēti 1,11 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienas dienas braucienu joprojām mazāk nekā pirms pandēmijas

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 401,3 tūkst. vienas dienas ārvalstu braucienos, par 24,6 tūkst. jeb 5,8% mazāk nekā 2022.gadā, iztērējot 35,3 milj. eiro, par 1,1 milj. eiro jeb 3,1% vairāk. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 87,9 eiro, kas ir par 7,6 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar 2019.gadu pirms pandēmijas, braucienu skaits 2023.gadā ir samazinājies par 55,6% un kopējie izdevumi inflācijas dēļ sarukuši par 38,8%. Vidējie izdevumi pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, ir palielinājušies par 24,1 eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2023.gadā apmeklēja Lietuvu (68,2%) un Igauniju (23,6%).

Vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni

Pērn iedzīvotāji devās 1,7 milj. vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, par 30,8% vairāk nekā gadu iepriekš un par 15,2% vairāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā, līdz ar to 2023.gadā vairākdienu braucienu skaits pārsniedzis pirmspandēmijas laika līmeni.

Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2023.gadā bija kaimiņvalstis Igaunija (13,4%) un Lietuva (13,1%), kam sekoja Turcija (6,9%) un Vācija (6,3%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Poliju (6,0%), Itāliju (5,7%) un Spāniju (5,6%).

Pavadīto nakšu skaits 2023.gadā pārsniedzis pirms pandēmijas reģistrēto pavadīto nakšu skaitu, sasniedzot 10,5 milj. naktis, par 17,3% vairāk nekā 2019.gadā un par 39,7% vairāk nekā 2022.gadā. Vidēji braucienā tūristi pavadīja 6,1 naktis, kas ir par 0,4 naktīm ilgāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 19,6% braucienu iedzīvotāji nakšņoja privātās naktsmītnēs (radu vai draugu mājoklī, vasarnīcā u.tml.), bet 80,4% braucienu bija nepieciešama naktsmītnes rezervēšana. 77,9% braucienu naktsmītnes tika rezervētas, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tai skaitā globālās rezervēšanas platformas (piemēram, Booking.com, AirBnB, Expedia u.tml.), bet 22,1% braucienu - pie naktsmītnes pakalpojumu sniedzēja. 72,3% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Vairākdienu ārvalstu ceļojumu izdevumi, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga par 43,8% un sasniedza 1,1 miljardu eiro, par 44,8% pārsniedzot izdevumus pirms pandēmijas 2019.gadā. Iepriekšējos gados proporcionāli visvairāk izdevumi tika tērēti transporta pakalpojumiem, bet 2023.gadā pirmo reizi kopš 2012.gada vislielākais izdevumu īpatsvars ir naktsmītņu pakalpojumiem (37,1%), kam seko transporta pakalpojumi (31,4%), ēdināšana (16,1%), izklaides un kultūras aktivitāšu izdevumi (5,9%) un citi izdevumi (9,5%). Vidēji viens vairākdienu ceļojums izmaksāja 630,1 eiro, kas ir par 56,7 eiro vairāk nekā 2022.gadā. Pērn vienas diennakts vidējās izmaksas bija 102,6 eiro, par 2,9 eiro vairāk nekā gadu iepriekš un par 19,5 eiro vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas.

Pērn ārvalstu vairākdienu braucienos iedzīvotāji pārsvarā devās ar lidmašīnu (54,1%). Otra populārākā izvēle bija vieglā automašīna (36,1%). Autobusu izmantoja 7,6% ārvalstu braucienos.

Pērn 35,8% braucienu tika izmantots privātais transporta līdzeklis, bet 64,2% braucienu bija nepieciešams veikt transporta rezervāciju. 62,4% no tām tika veikta pie transporta pakalpojuma sniedzēja, piemēram, konkrētajā aviokompānijā, bet 37,6% - izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus. 76,8% no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.

Biežāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (52,1%), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (26,2%), augstāko izglītību ieguvušie (59,6%) un nodarbinātie (79,7%).

Latvijā

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes amatpersonas aicina aplūkot attēlā redzamo personu un, ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju.

Svarīgākais