Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija vidēji 24 500 brīvu darbavietu, kas ir par 600 jeb 2,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp 2024.gada pirmajā ceturksnī privātajā sektorā bija 13 400 brīvu darbavietu, kas ir par 200 jeb 1,6% mazāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā bija 11 100 brīvu darbavietu, kas ir par 800 jeb 7,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām, proti, aizņemtajām un brīvajām kopā, 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,7%, bet privātajā - 2,2%.
Vidējais aizņemto darbavietu skaits 2024.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, Latvijā samazinājās par 4800 jeb 0,5%. Tostarp privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 6400 jeb 1,1%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1600 jeb 0,6%.
Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 4,6%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 4,1% un vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3%.
No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 8,1%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 7,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - 3,9%, citu pakalpojumu nozarē - 3,6%, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē - 3,4%.
Reģionos 2024.gada pirmajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 3,4% jeb 20 600, savukārt zemākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Kurzemē un Vidzemē - attiecīgi 1,1% jeb 1000 un 1,1% jeb 900. Latgalē brīvas bija 1,7% jeb 1100 darbavietu, bet Zemgalē - 1,5% jeb 1000.
No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latvijā - 2,7%, kamēr Lietuvā tas bija 1,9% un Igaunijā - 1,6%.
2024.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, brīvo darbavietu skaits Lietuvā un Latvijā palielinājās attiecīgi par 3,1% un 2,5%, savukārt Igaunijā - samazinājās par 16,3%.