Lai gan ekonomisti prognozējuši, ka pandēmijas seku ietekmē virkne nozaru cīnīsies par izdzīvošanu, izmantojot cenu karus, Biznesa augstskolas Turība prodekāne Ieva Bruksle norāda, ka šāda situācija būs vērojama vien dažās nozarēs, turklāt cenu kritums nebūs tik būtisks, lai patērētāji pamanītu vērienīgas izmaiņas.
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli - patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Maxima Latvija" veiktās aptaujas rezultāti par paradumiem Covid-19 laikā liecina, ka būtiski mainījušies cilvēku iepirkšanās un patēriņa paradumi. 78% respondentu norādījuši, ka veikalu apmeklē retāk, kā arī, samazinoties ienākumiem (pat 47% respondentu), 11% iedzīvotāju jau šobrīd mainījuši iepirkšanās paradumus, izvēloties veikalus, kur ir zemākas cenas.
Lidojumu biļešu cenas ilgtermiņā varētu nedaudz samazināties, šodien biznesa vadības vebinārā teica Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstīs bija atšķirīgas tendences degvielas cenām. Cenas kāpušas Rīgā nopērkamajai dīzeļdegvielai, kā arī Viļņā nopērkamajam benzīnam, tikmēr Tallinā cena benzīnam samazinājās.
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā varētu pieaugt jauno projektu dzīvokļu cenas, piektdien "Luminor Bank" rīkotajā diskusijā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" sacīja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.
Latvijā aprīlī sadārdzinājušies atsevišķi pārtikas produkti, jo īpaši dārzeņi, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Veicot cenu novērošnu nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķina vidējās cenas plaša patēriņa pārtikas precēm. Covid-19 kopumā cenu kāpumu nav rosinājis, izņemot augļu un dārzeņu grupu, kurā pieaugušas cenas gan kivi un citroniem, gan burkāniem un gurķiem, arī sēnēm ir cenu kāpums. Pircējus iepriecina cenu kritums dabīgām sulām, kā arī mājās sēdēšanu varam saldināt ar lētāku cukuru un šampanieti.
Globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi, liecina trešdien publiskotās Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes.
Kamēr pasaulē valda Covid-19 krīze un Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija, iedzīvotāji lielveikalā novērojuši, ka ievērojami pieaugušas cenas ingveram un citronam.
Ārkārtējā situācijā aizvadītās nedēļas patērētājos radījusi sajūtu, ka komersanti savām precēm nepamatoti paaugstina cenas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šobrīd pārbauda nedaudz vairāk par trīsdesmit signālu par negodīgu komercpraksi. Savukārt politiķi, ņemot vērā, ka jau nākamnedēļ ārkārtējās situācijas stāvoklis varētu tikt pagarināts, pieļauj, ka, situācijai attīstoties nelabvēlīgi, negodīgajai komercpraksei piemērojamos sodus varētu paaugstināt vai pat uz dažu preču grupām attiecināt valdības regulējumu.
Iespējams, ka daļa pārtikas produktu kļūs lētāka daļēji saistībā ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ, prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā (LTVC).
Baltijas valstu galvaspilsētās šajā darba nedēļā degvielas cenas samazinājās, tostarp lielākais kritums bija vērojams Tallinā, kur degvielas cenas saruka par vairāk nekā 5%.
Baltijas valstu galvaspilsētās šajā darba nedēļā bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences. Rīgā benzīna un degvielas cenas samazinājās, Viļņā - nemainījās, bet Tallinā - palielinājās.
Šā gada janvārī lielākā daļa no 40 apsekotajiem pārtikas produktiem Latvijā bija dārgākie Baltijā - pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecības tīklu veikalos Rīgā bija augstākas nekā Tallinā un Viļņā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) informācija.
Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.
Līdz ar jaunu cenu samazināšanas vilni visos lielā formāta veikalos (“Maxima XXX”), kas no šodienas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu virknei pieprasītu, augstas kvalitātes produktu, īstermiņā var būt ierobežota atsevišķu produktu pieejamība lielākā formāta veikalos.