Latvijā baltie galviņkāposti šogad maijā maksāja par 51% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt galda biešu cena samazinājusies par 48%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta apkopotie dati.
Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un tā bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Daudzi viesu nami Latvijā paaugstina pakalpojumu cenas – daži mazliet, daži pat trīskārt un vairāk. Tikmēr Latvijas Kempingu asociācija ReTV Ziņām saka – viesu namiem šobrīd neesot pamata paaugstināt cenas.
Lētākie pārtikas produkti jūnijā starp Baltijas valstīm vairumā gadījumu bija mazumtirdzniecības veikalos Viļņā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Cūkgaļas cena Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar martu ir sarukusi par 19,8% un bija 152,2 eiro par 100 kilogramiem, liecina jaunākie Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstīs bija atšķirīgas tendences degvielas cenām - Rīgā degvielas cenas samazinājās, Tallinā degvielas cenas saglabājās stabilas, bet Viļņā degvielas cenas palielinājās.
Kāda pircēja sociālajā vietnē Facebook profilā "Skatlogu favorīti" publicējusi ierakstu un attēlu, kurā redzamas atlaižu cenas vistai "Rimi Zoom" veikalā.
Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā samazinājušās par 0,4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2019.gada maiju - patēriņa cenas sarukušas par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada laikā Latvijā apmēram uz pusi kritušās balto galviņkāpostu, burkānu un kartupeļu cenas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Lai gan ekonomisti prognozējuši, ka pandēmijas seku ietekmē virkne nozaru cīnīsies par izdzīvošanu, izmantojot cenu karus, Biznesa augstskolas Turība prodekāne Ieva Bruksle norāda, ka šāda situācija būs vērojama vien dažās nozarēs, turklāt cenu kritums nebūs tik būtisks, lai patērētāji pamanītu vērienīgas izmaiņas.
Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā samazinājušās par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli - patēriņa cenas nav mainījušās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Maxima Latvija" veiktās aptaujas rezultāti par paradumiem Covid-19 laikā liecina, ka būtiski mainījušies cilvēku iepirkšanās un patēriņa paradumi. 78% respondentu norādījuši, ka veikalu apmeklē retāk, kā arī, samazinoties ienākumiem (pat 47% respondentu), 11% iedzīvotāju jau šobrīd mainījuši iepirkšanās paradumus, izvēloties veikalus, kur ir zemākas cenas.
Lidojumu biļešu cenas ilgtermiņā varētu nedaudz samazināties, šodien biznesa vadības vebinārā teica Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstīs bija atšķirīgas tendences degvielas cenām. Cenas kāpušas Rīgā nopērkamajai dīzeļdegvielai, kā arī Viļņā nopērkamajam benzīnam, tikmēr Tallinā cena benzīnam samazinājās.
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā varētu pieaugt jauno projektu dzīvokļu cenas, piektdien "Luminor Bank" rīkotajā diskusijā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" sacīja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Gandrīz pusei jeb 48 procentiem pircēju ir samazinājušies ienākumi salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ieviestās ārkārtējās situācijas dēļ, 63 procenti rūpīgāk plāno pirkumus, lai samazinātu izmaksas. Mazumtirdzniecības uzņēmuma „Maxima Latvija” vadītājs Viktors Troicins uzskata, ka Latvijas atveseļošanai pēc krīzes palīdzētu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana arī maizei, pienam un gaļai, līdzīgi kā tas šobrīd ir augļiem un dārzeņiem. Tas sildītu ekonomiku un Latvijas ģimeņu rīcībā atstātu mazliet vairāk naudas, ko iedzīvotāji varētu izmantot citu preču un pakalpojumu iegādei.
Latvijā aprīlī sadārdzinājušies atsevišķi pārtikas produkti, jo īpaši dārzeņi, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) apkopotā informācija.
Veicot cenu novērošnu nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķina vidējās cenas plaša patēriņa pārtikas precēm. Covid-19 kopumā cenu kāpumu nav rosinājis, izņemot augļu un dārzeņu grupu, kurā pieaugušas cenas gan kivi un citroniem, gan burkāniem un gurķiem, arī sēnēm ir cenu kāpums. Pircējus iepriecina cenu kritums dabīgām sulām, kā arī mājās sēdēšanu varam saldināt ar lētāku cukuru un šampanieti.