Patēriņa cenas Latvijā: lētāki kļuvuši apģērbi un apavi, dārgāk maksā vairāki pārtikas produkti

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā samazinājušās par 0,4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2019.gada maiju - patēriņa cenas sarukušas par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, precēm cenas samazinājušās par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,1%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju precēm cenas sarukušas par 1,6%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija svaigiem augļiem (+8,6%), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1%), mājputnu gaļai (+3,2%), olām (+6,2%), maizei (+1,4%), konditorejas izstrādājumiem (+1,6%), šokolādei (+3,5%), skābajam krējumam (+3%) un pienam (+1,8%).

Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5%). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3%), jogurtam (-3,5%) un cukuram (-2,7%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1,1%. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8% lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5%. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6% un apavi - par 1,2%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās par 0,6%. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2%), ūdensapgāde (-2,6%), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7%) un mājokļa īres maksa (-1,2%).

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kritās vidēji par 1%. Degviela kļuva lētāka par 2,6%, tostarp benzīns - par 3,4%, dīzeļdegviela - par 1,6% un auto gāze - par 6,3%. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās vidēji par 2,7%, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums mēneša laika bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada maijā, salīdzinot ar 2019.gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1%), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5%), mājputnu gaļai (+7,1%), cūkgaļai (+7,3%) un gaļas izstrādājumiem (+6,8%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4%), maize (+1,4%), griķi (+15%), brokastu pārslas (+10,4%), makaronu izstrādājumi (+5,9%), saldumi (+7,3%), saldējums (+3,1%), olas (+2%) un šokolāde (+2,5%).

Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2%), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9%), kafija (-3,0%), olīveļļa (-14,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 1,5%, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1%. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 2,9%. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2%, bet apģērbiem - par 1,6%.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5%. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6%, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3%, galvenokārt dīzeļdegvielai - par 25%. Benzīnam cena samazinājās par 24,1% un auto gāzei - par 19,4%. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,1%, bet ēdnīcu pakalpojumiem - par 3,3%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums gada laikā bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.

Patēriņa cenu apsekojums tiek veikts Rīgā un 10 citās Latvijas pilsētās katru mēnesi no 4. līdz 20.datumam.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais