Neziņa par to, kā rīkoties – slēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju par vērienīga vai mazāk apjomīga būvniecības projekta īstenošanu. Tā patlaban varētu raksturot situāciju virknē pašvaldību pēc Konkurences padomes (KP) paziņojuma par iespējamu karteļa vienošanos būvniecības nozarē, informē Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Konkurences padomes konstatētajā pārkāpumā par būvniecības karteļa izveidi, lai panāktu sev izdevīgus iepirkumus gan valsts un pašvaldību, gan arī privātajos būvniecības iepirkumos, norādīti desmit uzņēmumi. Konkurences padomes lēmumā norādīts, ka karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos, kuru kopējā līgumsumma sasniegusi nepilnus 687 miljonus eiro. Kopējais Konkurences padomes veiktais karteļa izpētes periods ir par laiku vismaz no 2011.gada līdz 2019.gadam.
Vairāki no būvnieku kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem šogad turpina piedalīties publiskajos iepirkumos un daļā no tiem arī uzvarējuši, pauda "Lursoft" pārstāvji.
Būvnieku karteļa lietā nauda varētu būt jāatdod par 25 Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem, informēja Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA).
Bez pasūtītāju atsaucības tik vērienīgs būvniecības kartelis nebūtu iespējams, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane.
Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.