Vējonim KNAB kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss [papildināts]

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem.

Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā otrdien, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna "Volkswagen" ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā blakus vadītājam priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB šonedēļ paziņojis, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Kriminālprocesā KNAB veica vairākas kratīšanas, nopratināšanas, izņemšanas gan būvniecības nozares uzņēmumos, gan pašvaldībā.

Izmeklēšanas darbību rezultātā izņemti dokumenti un datu nesēji, aizturētas divas personas. Abas aizturētās personas otrdien atbrīvotas, nepiemērojot tām drošības līdzekļus.

Kopumā kriminālprocesā sešām personām šobrīd ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir aizturētajam, personai, pret kuru sākts kriminālprocess un aizdomās turētajam. Plašākus komentārus šajā sakarā birojs nesniedz, taču informēja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz.

Otrdien KNAB iztaujāja arī bijušo Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku, kurš savulaik Saeimā pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību. Līdaka aģentūrai LETA apgalvoja, ka iztaujāts kā bijušais Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. "Kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks es tikos ar daudziem cilvēkiem, un KNAB darbiniece mani iztaujāja par to, ar ko tikos," sacīja Līdaka.

Līdaka nekomentēja, vai biroja darbinieku vizīte pie viņa ir saistīta ar KNAB paziņojumu par neatliekamās kriminālprocesuālām darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Saskaņā ar LETA un Latvijas Televīzijas novēroto otrdien KNAB bija ieradušies arī būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns, bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Tāpat KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu. KNAB iztaujāja arī bijušo "Skonto būve" līdzīpašnieku Ivaru Milleru.

KNAB otrdien apmeklēja arī Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

Vējonis Valsts prezidenta amatu ieņēma laikā no 2015.gada līdz 2019.gadam. 2014.gadā viņš ieņēma aizsardzības ministra amatu. Tāpat savulaik bijis Saeimas deputāts un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pirms kļūšanas par Valsts prezidentu viņš bija Zaļo un zemnieku savienību veidojošās Latvijas Zaļās partijas biedrs.