Budžets

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas darba dokumentu ziņojumu par Latviju 2016. gadā, tiesībsargs Juris Jansons uzsver, ka «Latvijas lielākā problēma ir nabadzība», turklāt nav pamata uzskatīt, ka situācija drīzumā mainīsies. Lai arī jau nākamgad ir jāsāk darboties vispārējam sociālās drošības tīklam, budžeta likumā, kas no valdības sasniedzis Saeimu, tā iedzīvināšanai nav paredzēts finansējums.

Nevar apgalvot, ka nākamā gada valsts budžeta projekts būtu visiem mutēs, ausīs un acīs. Latvijas iedzīvotāju nelīdzdalība šādos pasākumos ir saprotama: ne no manis kas atkarīgs, ne man kāds ko prasīs. Valdīklas tēlo, ka dalās ar tautu savos nodomos un centienos, tauta tēlo, ka novērtē šos centienus. Tāda mierīga līdzāstēlošana. Šajās attiecībās nedz evolūciju, nedz revolūciju nesagaidīt, pussnaudas letarģija šķiet bezgalīgs eksistences veids, ko pat nākamā gada gāzes cenas kāpums neietekmēs.

Iepriekšējos gados Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums sistemātiski bijis zemāks pat par pesimistisko prognozi. Finanšu ministrija, atzīstot, ka tā ir optimistiska prognoze, paredz, ka nākamgad valsts iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,5 procentiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vēl pirms izskatīšanas Saeimā turpinās iepazīties ar nākamā gada valsts budžeta projektu un saistītajiem grozījumiem citos likumos.

Nākamā gada budžets atšķiras no iepriekšējiem ar tā veidošanas procesu, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pārmet finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) melus, ka viņa pagājušajā piektdienā notikušajā protesta akcijā vēlējusies runāt ar mediķiem, tomēr protestētāji nekādus jautājumus neesot uzdevuši, liecina finanšu ministrei nosūtītā arodbiedrības vēstule.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazīsies ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Rīgas bāriņtiesai nākamā gada pašvaldības budžetā tiek prasīti teju 1,9 miljoni eiro, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Latvija arī nākamajos gados varēs pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 17.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, lai vēl pirms izskatīšanas Saeimā iepazītos ar nākamā gada valsts budžeta projektu un paredzētajiem grozījumiem likumos.

Lielākās diskusijas Saeimā saistībā ar nākamā gada valsts budžetu varētu būt par Elektroenerģijas likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts diferencēt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus patērētājiem pēc patēriņa un pieslēguma jaudas, šodien pēc budžeta iesniegšanas Saeimā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola Saeimā nogādāja valdības sagatavoto 2017. gada valsts budžeta projektu. Tikmēr pie Finanšu ministrijas notika Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība rīkotā protesta akcija "Zaļās nāves paklājs".

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdīs Keris neizslēdz iespēju, ka laikā, kad nākamā gada valsts budžetu skatīs Saeima, varētu notiks vēl kādas protesta akcijas.

Šogad pirmo reizi Saeimā iesniegts elektroniski parakstīts nākamā gada valsts budžets, šodien, parlamenta spīkerei Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) pasniedzot budžeta portfeli, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Valdība rīt ārkārtas sēdē pieņems 2017. gada budžeta projektu, kura galvenais saturs ir gandrīz 100 miljonu eiro pielikšana aizsardzības budžetam un raudzīšanās, kā apmierināt ministriju pieprasījumus pēc 601 jaunas ierēdņu štata vietas.

2017.gada budžets ir piesardzīgs un nav vērsts uz attīstību, aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Saeimas deputātu priekšlikumiem "kvotu" ietvaros nākamā gada budžetā varētu atvēlēt vismaz 1,2 miljonus eiro, taču valdošajā koalīcijā tiek spriests arī par vēl vairāku miljonu eiro iespējamu atvēlēšanu lielākiem projektiem.

Veselības jomas reformas veikšana uz budžeta deficīta rēķina nākotnē valstij var radīt problēmas, aģentūrai LETA sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un valdībai arī šogad ir pretējs viedoklis par to, kā būtu jāpārdala iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, liecina sagatavotais ikgadējais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts.

Prioritārajām nozarēm – drošībai, veselībai un izglītībai – nākamā gada budžetā papildus tiks piešķirts 150,1 miljons eiro, taču aizsardzības nepieciešamībām tiks par 24 miljoniem mazāk, nekā tika plānots pērn.