Latvija arī turpmāk varēs palielināt budžeta deficītu, lai finansētu veselības reformas
Latvija arī nākamajos gados varēs pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieļāva Latvijai palielināt budžeta deficītu veselības reformu finansēšanai, tādējādi veselības nozarei nākamgad novirzot papildu finansējumu.
Jarockis norādīja, ka minētā atkāpe pēc būtības ir apstiprināta un turpmāk nebūs nepieciešams to vēlreiz apstiprināt, tomēr, lai arī turpmākajos gados, proti, 2018.gadā un 2019.gadā, Latvija varētu kvalificēties atkāpes saņemšanai un pretendēt uz lielāku tās apmēru, Latvijai būs jāizpilda divi nosacījumi.
Pirmkārt, Latvijai pienācīgi jāīsteno Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam solītās reformas, ko uzraudzīs Eiropas pusgadā. Otrkārt, atbilstoši EK aprēķiniem jāievēro budžeta deficīta robežvērtība, proti, strukturālais deficīts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Ņemot vērā, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam tiek īstenotas gan ar valsts budžeta līdzekļiem, gan Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, gan 2017.-2019.gada periodā ar valsts budžeta līdzekļiem, kas piešķirti uz deficīta atkāpes rēķina, pēdējā gadījumā plānots līdzekļus piešķirt nodalītu pasākumu grupai, par kuriem valdība pieņems atsevišķu lēmumu un par kuriem FM būs pārliecība, ka tie visefektīvāk uzlabo veselības aprūpes sistēmas pieejamību un kvalitāti.
"Šādu pasākumu izstrāde un izvērtēšana prasa laiku, tāpēc piešķirtās atkāpes līdzekļi 2017.gada valsts budžetā ir rezervēti atsevišķā budžeta programmā un tiks nodoti Veselības ministrijas (VM) rīcībā pēc tam, kad valdībā tiks apstiprināti VM sagatavoti priekšlikumi šo līdzekļu izlietojumam, ko ir paredzams īstenot līdz šī gada beigām," informēja Jarockis.
FM pārstāvis arī stāstīja, ka patlaban sabiedrībā runā par veselības aprūpes ilgtspējīgas finansēšanas reformu, kas kā prioritāte ir ietverta arī valdības deklarācijā. Šai reformai ir jāsniedz atbilde par to, kā būtiski palielināt finansējumu veselības nozarei, tai skaitā kompensēt finansējuma samazinājumu 2020.gadā, kas veidosies pēc deficīta atkāpes darbības beigām.
"Šī gada 11.oktobra sēdē valdība pieņēma lēmumu par minēto, proti, veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, t.i., valdība noteica, ka ilgtermiņā finansējums veselības aprūpei joprojām tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, nevis ieviešot obligāto privāto veselības apdrošināšanu vai iezīmētu veselības nodokli. Vienīgi jāatzīst, ka valdības lēmums tieši neiezīmē veselības nozares ilgtermiņa finansēšanas avotu, norādot, ka šis jautājums tiks risināts turpmāko valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu izstrādē," piebilda Jarockis.
2017.gada budžetā finansējums veselības jomai kā vienai no valdības nākamā gada galvenajām prioritātēm palielināsies par 64 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot 835 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka nākamā gada finansējums veselības nozares pamatfunkcijām par vairāk nekā 30 miljoniem eiro pārsniegs 2008.gada jeb pirmskrīzes līmeni un, salīdzinot ar 2016.gadu, būs par 8,3% lielāks. Valdība vienojusies, ka tieši veselība būs arī 2018.gada budžeta galvenā prioritāte.
Kā ziņots, valdība 13.oktobrī atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.