Šodien Saeima ķersies pie valdības sagatavotā nākamā gada budžeta projekta vētīšanas. Tajā Latvijas aizsardzībai atvēlēti 449 miljoni eiro, taču jau tagad zināms, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks. Paplašinot sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, nepieciešams izbūvēt vismaz vienu sporta bāzi un palielināt attīrīšanas iekārtu kapacitāti Ādažos.
Uzklausot aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) par plānoto ministrijas finansējumu nākamajam gadam, Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants vēlējās uzzināt, vai ministrija šogad turpina savulaik ierasto praksi, kad, nespējot pašai apgūt budžeta līdzekļus, tie tika novirzīti dažādu civilu projektu realizēšanai, piemēram, sporta zāļu būvniecībai pašvaldībās.
Atbildot uz jautājumu, R. Bergmanis paskaidroja - ņemot vērā nākamgad plānoto pastiprināto sabiedroto klātbūtni Latvijā - viņu uzturēšanai jau tagad tiek būvētas vairākas jaunas kazarmas -, civiliem projektiem nauda gandrīz netiks tērēta. Vien tik daudz, lai nodrošinātu aizsardzības nepieciešamības.
Viens no šādiem projektiem būšot ūdens attīrīšanas iekārtu kapacitātes palielināšana Ādažos, jo, uzņemot vairākus simtus sabiedroto, pastāv pamatotas bažas, ka esošās iekārtas nespēs tikt galā ar notekūdeņu attīrīšanu. Ministrs skaidroja, ka ar Ministru kabinetu jau panākta vienošanās par līdzekļu atrašanu šim mērķim, taču pagaidām neesot zināmas izmaksas.
R. Bergmanis arī atzina, ka iepriekš, nespējot apgūt budžetu, Aizsardzības ministrija ar finansējumu civilo projektu realizēšanai palīdzējusi vairākām pašvaldībām, bet savas nepieciešamības atstātas otrajā plānā. Rezultātā armijas sporta centrs Ādažos šogad slēgts, jo tā novecojušās konstrukcijas apdraudējušas sportotājus. Respektīvi - pagātnē pieņemtie lēmumi atspēlējas, jo nevienā no Nacionālo bruņoto spēku bāzēm vairs neesot sporta centra, un par to neapmierinātību jau pauduši sabiedroto pārstāvji no vairākām valstīm.
Vienošanās arī par šīs problēmas atrisināšanu valdībā ir panākta, bet par to, cik naudas tas prasīs, ministram pagaidām trūka informācijas.
R. Bergmanim skaidrojot nākamā budžeta izdevumu pozīcijas, arī atklājās, ka, par spīti atalgojuma fonda palielinājumam par aptuveni 20 miljoniem eiro, karavīri lielāku algu nesaņems.
Ministrs paskaidroja, ka atalgojuma fonds palielināts, jo nākamgad NBS par 600 cilvēkiem plāno palielināt bruņoto spēku sastāvu. Līdz ar to atalgojuma fonds palielināts tikai tādēļ, lai jaunajiem kadriem varētu izmaksāt algas.
Pašlaik ierindas kareivis pēc nodokļu nomaksas saņem 822 eiro, leitnants 1020 eiro, majors 1239 eiro. Komisijā strādājošais
Nacionālo apvienību pārstāvošais atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš gan pauda viedokli, ka sabiedrībai, kurā mediķi un pedagogi pauž neapmierinātību par savu atalgojumu, šīs summas gan nevajadzētu atklāt, jo tās var likties pārāk lielas. Patiesībā algas karavīriem esot mazākas, bet tām klāt nākot dažādas piemaksas, piemēram, par pārtikas devu un mājokli.