Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ar valdību nav vienojusies par virkni pašvaldībām būtisku nākamā gada budžeta jautājumu un atlikusi pušu vienošanās protokola parakstīšanu, informēja LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Liene Užule.
Nav pietiekamas pārliecības, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanā visos gadījumos ir bijusi ekonomiska un efektīva, revīzijā par attālinātā mācību procesa nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Kopbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos bija 7,569 miljardi eiro un nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 91,5%, nesasniedzot plānoto par 537,4 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrija (FM).
Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) ziņojuma par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Koalīcija vienojušies vēl šonedēļ turpināt darbu pie 2021.gada budžeta veidošanas, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Lai arī patlaban vēl norit sarunas par 2021.gada budžetu, tā izstrādes procesā jau ir iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu un pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī iezīmēts finansējums Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
2021.gada budžeta sarunas ir auglīgas un mēs nonāksim pie valstij labvēlīga iznākuma, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Veselības ministrijai (VM) piešķirs līdz 50 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem to personu ārstniecībai, kuras cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, šodien lēma valdība.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) cer, ka valdība nākamā gada valsts budžeta "pamatrāmi" varēs apstiprināt jau nākamajā nedēļā, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem žurnālistiem atzina pats politiķis.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt tai 200 000 eiro, lai veiktu tehnoloģiskā nodrošinājuma jeb centrālās infrastruktūras uzlabošanu ministrijā.
250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.
2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no oytrdien valdībā skatītā Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.
Otrdien, 18.augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023.gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021.gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.
Politiskās partijas pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām programmās sola arī lielus investīciju projektus, piemēram, mājokļu celtniecību, iekšpagalmu remontus, lietus kanalizācijas atjaunošanu un citus. Taču tuvākajos pāris gados pilsētai varētu būt grūti dārgus investīciju projektus īstenot, ņemot vērā, ka pašvaldības parāds aizvien ir augsts, secina LTV raidījums “de facto”.
Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).