Latvijas kopbudžetā desmit mēnešos izveidojies 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).
Viļoties nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas procesā, Jaunā konservatīvā partija (JKP) apspriedei koalīcijā rosina nākamajā gadā tomēr nepaaugstināt algas ne Ministru prezidentam, ne arī ministriem.
Eiroparlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo izskaidro dažus Latvijas valsts budžeta 2021. gadam veidošanas aspektus.
Valsts prezidenta kancelejas vadība piektdien nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP), rosinot Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju.
Polijas un Ungārijas rīcība apgrūtinās Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanu, otrdien valdības sēdē minēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdība otrdien izdeva rīkojumu pārdalīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ietaupītos līdzekļus 638 000 eiro apmērā, novirzot 385 000 eiro starptautisku sporta pasākumu organizēšanai un 253 000 - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšanai.
Lai veselības aprūpes sistēma Latvijā spētu pienācīgi funkcionēt, pacientiem neuzliekot papildu finansiālo slogu, būtu jāievieš proporcionāla budžeta sadales pieeja, kompensējamo zāļu finansējumu balansējot pret kopējo veselības budžetu, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.
Latvijā iecerētā nodokļu politikas reforma ir brāķis, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
Samazinātās vietvarām pienākošās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas dēļ Rīgas pašvaldībai nākamā gada budžets ir jākonsolidē par 20 miljoniem eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (APP).
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2021.gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023.gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 500 priekšlikumus.
Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā - par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrija (FM).
Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.
No šī gada budžetā piešķirtajiem līdzekļiem ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, kas tiks novirzīti Covid-19 krīzes mazināšanai un neparedzētiem gadījumiem, otrdien lēma valdība.
Šogad bija jāprotestē pacientiem, jo vairākām vajadzībām papildu līdzekļi nākamgad nav paredzēti, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Aizsardzības resora budžets nav "sapņu budžets", taču tas spēj parādīt, ka Latvija šajā jomā iet kopsolī ar reģionu, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vērtēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nav gatavs piedāvāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu, lai tādējādi rastu iespēju vairāk samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi.
Nākamā gada budžets stiprinās valsts konkurētspēju, taisnīgumu un krietni uzlabos sociālās garantijas visiem strādājošajiem, šādu nostāju šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).