Kopumā nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā prioritārajiem pasākumiem nozarē Kultūras ministrija (KM) pieprasījusi papildu 49,6 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Pēc Kokales paustā, lai turpinātu darbu pie kultūras infrastruktūras atjaunošanas un sakārtošanas 2022.gadā nepieciešami papildu 13,1 miljons eiro. Šo naudu plānots atvēlēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu ansambļa uzlabošanai. Tāpat plānots pielāgot ēku Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas vajadzībām un uzsākt darbus Latviešu Biedrības namā.
Paredzēts arī īstenot Latvijas Nacionālā arhīva ēku sakārtošanas koncepciju, nodrošināt Profesionālās izglītības un kompetences centra (PIKC) "Nacionālā Mākslu vidusskola" (NMV) telpu nomu un segt pārcelšanās izdevumus, kā arī uzsākt Latvijas Etnogrāfiskā muzeja infrastruktūras sakārtošanu un turpināt citus jau uzsāktus projektus.
Runājot par būtiskākiem pasākumiem, kuriem KM pieprasījusi papildu 49,6 miljonus eiro, KM pārstāve norādīja, ka, lai turpinātu Latvijas valsts simtgadē aizsāktās iniciatīvas, piemēram, programmu "Latvijas skolas soma", Baltijas kultūras fonda iniciatīvu, Nacionālās enciklopēdijas projekta turpināšanu nepieciešami 4,1 miljons eiro, savukārt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku 150.gadadienas atzīmēšanas pasākumiem nepieciešami 7,2 miljoni eiro.
Savukārt Mediju atbalsta fonda aktivitātēm KM pieprasījusi papildu 3,8 miljonus eiro, bet nacionālā kino stiprināšanas pasākumiem - 2,05 miljonus eiro. Aptuveni 2 miljoni eiro ieprasīti dažādu informācijas tehnoloģiju sistēmu modernizēšanai, nomaiņai un pilnveidošanai kultūras nozarē.
Kokale pavēstīja, ka 1,3 miljoni eiro pieprasīti kultūras augstskolu kapacitātes stiprināšanai, 950 000 - Latvijas eksporta veicināšanai un latviešu literatūras popularizēšanai pasaulē, piedaloties Frankfurtes grāmatu tirgū. Vēl 700 000 miljoni eiro pieprasīti grāmatu iepirkumam bibliotēkām, kā arī lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm Latvijas sabiedrībā.
Tāpat 650 000 eiro pieprasīti radošo personu atbalsta pasākumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) programmā "Radošā Eiropa" un "Eiropas pilsoņiem". Savukārt 350 000 eiro paredzēti citām aktivitātēm, tostarp LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu digitalizēšanas turpināšanai, Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešanai, UNESCO programmu īstenošanai un sabiedrības izpratnes veidošanai par autortiesībām un blakus tiesībām.
Savukārt tā saucamo horizontālo prioritāšu īstenošanai KM pieprasījusi gandrīz 4,7 miljonus eiro. Pilsoniskās sabiedrības, tostarp "NVO fonda", brīvprātīgo darba atbalstam caur Sabiedrības integrācijas fondu, reģionu nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta programmai, NVO līdzfinansējuma programmai un citām aktivitātēm KM pieprasījusi 1,3 miljonus eiro.
Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un mediju ombuda darbības nodrošināšanai, kā arī algu palielinājumam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) pieprasīti 730 000 eiro. Vēl 700 000 eiro pieprasīti abonētās drukas piegādei caur Satiksmes ministriju.
Kokale uzsvēra, ka nākamā gada budžeta kontekstā aktuāls jautājums būs arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums grāmatām un medijiem. Viņa pavēstīja, ka 2022.gadā jaunais finansēšanas modelis ieviesīs Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) palielinājumu, bet, skatoties ilgtermiņā, procentiem no loterijām un azartspēlēm, kas nonāks VKKF budžetā, būs noteikti jāpalielinās, lai VKKF finansējums sasniegtu Baltijas valstu vidējo līmeni.
Tāpat kā aizvadītajos gados arī 2022.gada valsts budžeta veidošanā KM kā pirmo prioritāro pasākumu izvirzījusi papildu finansējuma pieprasījumu kultūras nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanai vismaz līdz vidējam sabiedriskajā sektorā. Šai prioritātei KM nākamā gada valsts budžetā aicina rast 12,9 miljonus eiro.