Galvaspilsētā samazinās bezdarbnieku skaits, līdz ar to sarūk arī sociālo pabalstu saņēmēju daudzums. Rīgas Sociālais dienests organizē atbalsta grupas bezdarbniekiem, lai motivētu viņus atgriezties darbā un nedzīvot no pabalstiem vien.
Labklājības ministre Ilze Viņķele šodien, 10. septembrī, tiekoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori Inesi Kalvāni un pārrunājot jauniešu nodarbinātības jautājumus Latvijā, lūgusi ieviest jaunu reģistrācijas sadaļu, kas turpmāk ļautu identificēt jauniešu bezdarbnieku absolvēto mācību iestādi,informēja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Liepa.
No nākamā gada 1.janvāra bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums būs deviņi mēneši,to paredz 28.augustā valdībā izskatītie Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks šodien kopā ar Īpašuma departamenta direktoru Oļegu Burovu, Labklājības departamenta un Rīgas sociālā dienesta pārstāvjiem iepazinās ar sociālā centra "Avoti" remonta gaitu.
Bezdarba līmenis Spānijā šā gada otrajā ceturksnī palielinājās par 24,63%, salīdzinot ar 24,44% gada pirmajā ceturksnī, piektdien paziņoja Spānijas statistikas birojs "Ine".
Ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām būs iespēja iesaistīties Minesotas 12 soļu programmā, kas ļaus ārstēt alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarību, lai palīdzētu bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū.
Atzīstama ir Labklājības ministrijas (LM) vēlme cīnīties ar ilgstošā bezdarba sērgu, kas īpaši izplatīta lauku reģionos un nes līdzi ne vien finansiālas problēmas, bet arī sociālus un kultūras robus.
Oficiālā statistika liecina, ka desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši aptuveni 213 tūkstoši cilvēku. Eksperti gan lēš, ka reālais izceļotāju skaits ir daudz lielāks, bet nākotnes vīzija – tikpat neiepriecinoša: atkarībā no demogrāfijas scenārija un ekonomiskās attīstības līdz 2018. gadam Latvija varētu zaudēt vēl aptuveni 50 līdz pat 70 tūkstošus strādājošo, kas Ekonomikas ministrijai beidzot licis aizdomāties par reemigrācijas pasākumiem.
Lai arī Eiropas Komisija prognozē, ka šogad Latvijā vidējais bezdarba līmenis varētu būt 15%, Labklājības ministrija lēš, ka tas šogad samazināsies līdz 12,1%, bet nākamgad - līdz 10,9%.
Jūnijā reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 11,9%.
NVA pasākumos jūnijā iesaistīti vairāk nekā 29 tūkstoši bezdarbnieku
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada jūnija beigās bija 11,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.
Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) šā gada maijā palielinājās līdz 10,3%, salīdzinot ar 10,2% aprīlī, liecina jaunākie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Tā vietā, lai domātu tikai par bezdarbnieku pārkvalifikācijas pasākumiem, valstij ir jāveido nodarbinātības politika, kurā galvenā uzmanība tiktu pievērsta cilvēkresursu attīstībai, secina diskusijas par jauniešu un cilvēku, kas vecāki par 45 gadiem, integrēšanu darba tirgū organizētāji Organizāciju attīstības akadēmija ODA, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK ) un Latvijas Personāla vadīšanas asociācija.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, maija beigās - 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.
Rīgas sociālo darbinieku pieredze rāda, ka, intensīvi strādājot ar sociālās palīdzības saņēmējiem bezdarbniekiem, ir iespējams cilvēkus motivēt mainīt savu dzīvi un meklēt darbu, tomēr vairāk nekā trešdaļa bezdarbnieku atsakās sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem, jo pieraduši pie sociālās palīdzības un savu dzīvi citādu vairs neiedomājas.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā varētu būt aptuveni 30%-40% no brīvajām darba vietām valstī, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja NVA jaunā vadītāja Inese Kalvāne.
Latvijas ekonomikas attīstības galvenais drauds ir darbaspēka pieejamība, kam jākļūst par centrālo jautājumu topošajā Nacionālās attīstības plānā, šādu viedokli pauduši "Ekonomistu apvienības 2010" biedri, diskutējot par šo tēmu ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.