asaras

Mēs bieži uzskatām, ka raudāšana ir vājuma pazīme. Bērniem to aizliedz, pieaugušajiem – liek savaldīties. Taču zinātnieki arvien biežāk uzsver: asaras ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, un to apspiešana var burtiski ietekmēt mūsu veselību – arī imūnsistēmu. Kāpēc tā? Skaidro “Mindfull”.

Raudāšana nav tīkama ne pašam, ne apkārtējiem. Asaras plūst pa vaigiem, izbojājot dekoratīvo kosmētiku, skatiens aizmiglojas, plakstiņi paliek sarkani.

Speciālisti atklājuši, ka cilvēku asarām, neatkarīgi no to parādīšanās iemesliem, ir pozitīva ietekme uz organismu, raksta "planet-today.ru".

Acs asarošana ir dabiska funkcija, tomēr pārmērīga vai pat nevaldāma asarošana var liecināt par aizsprostotiem kanāliem, alerģisku reakciju vai pat infekciju. Kādi faktori ietekmē acu asarošanu, kā no tiem izvairīties un kā acis pasargāt no pavasara vēstnešiem – putekšņiem – skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.

Ko darīt, kad nāk raudiens: visiem spēkiem valdīties vai ļaut asarām vaļu? Risinot konfliktus darbā vai kārtojot sarežģītas formalitātes iestādēs, raudāšanu varētu pārprast un uztvert kā bezspēcības un nekompetences pazīmi, bet ir ļoti labi, ja cilvēks var netraucēti izraudāties kādā klusā drošā vietā, kur nebūtu jājūtas neērti un jābaidās no apkārtējo reakcijas. Tas var nākt par labu gan fiziskajai, gan arī garīgajai veselībai.

Raudāšana nav tīkama ne pašam, ne apkārtējiem. Asaras plūst pa vaigiem, izbojājot dāmām dekoratīvo kosmētiku, skatiens aizmiglojas, plakstiņi pietūkst. Nemaz jau nerunājot par to, ka šādā brīdī cilvēks ir viegli ievainojams, un visiem atklājas viņa vājums. «Tu neredzēsi manas asaras, cietsirdīgā pasaule,» esot sacījis Viktors Igo. Daudzi domā līdzīgi un cenšas asaras apvaldīt. Bet varbūt labāk tām ļauties?