Ārvalstu studenti

Visa gada garumā norit bieži vien grūti pārskatāma, taču nepārejoša cīņa par jaunajiem prātiem — kur un ko studēs šīgada skolu absolventi un visi tie pieaugušie, kas grib mācīties vēl. Un, atšķirībā no priekšvēlēšanu aģitācijas, izglītības iestāžu mārketingu neaprobežo ne kampaņas budžeti, ne aģitācijas oficiālie limiti vai konkurentu sūdzības KNAB.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies divu gadu laikā sakārtot ārvalstu studentu uzņemšanu, tai skaitā pilnveidojot normatīvo regulējumu, žurnālistiem sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Liene Levada.

Patiesībai neatbilst uzskats, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku un lielākā daļa no viņiem šeit uzturas nelikumīgi, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

Latviju kā studiju vietu ārvalstu studenti biežāk izvēlas praktisku apsvērumu dēļ, bet jaunai kultūras pieredzei un studiju valodas pieejamībai ir mazāka nozīme, liecina Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Līdz 2050. gadam Latvijas studentu skaits varētu samazināties par ceturtdaļu, šonedēļ prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija. Toties viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Latviju kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlās studenti no Indijas, Vācijas, Uzbekistānas un Kazahstānas. Lai gan mērķis visiem šiem studentiem ir viens – iegūt labu izglītību Latvijā –, motīvi ir atšķirīgi. Studenti no Eiropas valstīm studēt uz Latviju dodas, ja kādu iemeslu dēļ viņiem nav izdevies iegūt vēlamo izglītību pašu zemē, savukārt studenti no Indijas Latviju izvēlas mērķtiecīgi kā vietu, kur iegūt Eiropas diplomu, liecina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošās pētnieces Dr. Elīnas Apsītes-Beriņas pētījums.

Kopējais ārvalstu studentu skaits pērn pārsniedzis 8800, kopumā pārstāvot 108 valstis. Tiešais pienesums ekonomikā (studiju maksas, tiešās dzīvošanas izmaksas) gadā sasniedzis 101 miljonu eiro, savukārt sekundārais pienesums - 100 miljonus eiro gadā. To valstu lokā, no kurām uz Latviju dodas visvairāk studentu, ir Indija, Uzbekistāna, Vācija, Krievija, Zviedrija, skaidrots konferencē ”Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā”, kas šodien norisinās Biznesa augstskolā Turība.

Saeimā apspriežot grozījumus Inigrācijas likumā, tostarp par ārvalstu pētnieku, stažieru un studentu piesaisti Latvijai, politiķiem aizdomas, piemēram, rada lielais studentu skaits, kas Latvijā ierodas no Indijas un Pakistānas, vēstīja "TV3 Ziņas".

Ik gadu ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās pieaug: piemēram, 2011. gadā pie mums studēja 2717 ārvalstnieku, 2013. gadā 4475, bet 2014./2015. akadēmiskajā gadā jau 5272 studenti. Taču, kā norāda aptaujātie augstskolu pārstāvji, ir virkne neatrisinātu faktoru, kas kavē iebraucējus piesaistīt ar vēl lielāku vērienu un pievienoto vērtību.