IZM apņemas divos gados sakārtot ārvalstu studentu uzņemšanas jautājumu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņēmusies divu gadu laikā sakārtot ārvalstu studentu uzņemšanu, tai skaitā pilnveidojot normatīvo regulējumu, žurnālistiem sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Liene Levada.
Pēdējo desmit gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā ir dubultojies, liecina IZM informācija. 2024.gadā Latvijas augstskolās studēja 11 542 ārvalstu studenti, no kuriem lielākā daļa mācījās Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē - kopā gandrīz 6000 studentu. Vēl gandrīz 1500 studentu studēja Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā.
No kopējā ārvalstu studentu skaita 72% ir trešo valstu pilsoņi, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā 2020.gadā. Aptuveni katrs ceturtais ārvalstu students Latvijā ir Indijas pilsonis, bet katrs desmitais ieradies no Uzbekistānas, liecina dati par situāciju pagājušajā rudenī.
Vidējais ārvalstu studentu atbirums Latvijā 2023./2024.gadā bija 37%, kas ir līdzīgs ar vietējo studentu atbirumu, piebilda Levada. Pilnīgai skaidrībai šobrīd trūkst pilnīgas informācijas par ārvalstu studentiem, kuri sākuši un pabeiguši studijas, jo Valsts izglītības informācijas sistēma sāka apkopot datus tikai 2018.gadā, un vairāki studenti ir ņēmuši akadēmiskos atvaļinājumus. Datu precizitāte katru gadu palielinās.
IZM pārstāve nenosauca, kurās Latvijas augstskolās ir lielākais ārvalstu studentu atbirums. Vienlaikus viņa atzina, ka "šīs dažas augstskolas" ministrijas redzeslokā nonākušas vairākkārt. Tad situāciju pārbauda Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar IZM.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu augstskolām ir pienākums ziņot Valsts robežsardzei, ja ārvalstu students bez attaisnojuma neierodas uz studijām ilgāk par divām nedēļām. Ja studiju ilgums nepārsniedz trīs gadus, students var ņemt vienu akadēmisko atvaļinājumu, savukārt garākās studiju programmās - līdz diviem akadēmiskajiem atvaļinājumiem. Ārvalstu studenti drīkst mainīt studiju augstskolu ne vairāk kā divas reizes.
Levada norādīja, ka lielākā daļa augstskolu godprātīgi pilda likuma prasības. "Mēs uzticamies augstskolām. Absolūti lielākā daļa [ārvalstu studentu] ieradusies Latvijā ar mērķi studēt," viņa sacīja.
Viņa arī norādīja, ka šobrīd netiek regulēta studentu piesaistes aģentu izmantošana un kvalitāte. Ārvalstu studentu piesaistei jābūt caurspīdīgai, taču mēdz būt gadījumi, kad aģenti negodprātīgi mēģina "apiet sistēmu" un panākt, lai studentu uzņem augstskolā. Ārvalstu studentus un audzēkņus augstskolas var piesaistīt pēc saviem kvalitātes kritērijiem.
Lai veicinātu Latvijas mācību iestāžu uzaicinātāju atbildību un studijām Latvijā piesaistītu "patiesi ieinteresētus" ārvalstu studentus, IZM izstrādājusi rīcības plānu. Atbilstoši tam, plānots paaugstināt sekmju prasības ārvalstu studentu uzņemšanai, kā arī augstskolu akreditācijā pastiprināti pievērst uzmanību ārvalstu studentu jautājumam.
Ja augstskolai ir augsts vīzu atteikuma procents, tai varētu ierobežot tiesības uzņemt ārvalstu studentus. Ja netiek ziņots par eksmatrikulētiem studentiem, administratīvā atbildība varētu tikt prasīta no augstskolas rektora.
Tāpat plānots izstrādāt valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, kā arī pārskatīt iespējas aicināt audzēkņus uz īsā cikla, vidējās profesionālās, neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmām.
Jautājumu par ārvalstu studentiem plānots risināt pakāpeniski, sacīja Levada, pieminot darbu pie Imigrācijas likuma pilnveides. "Kaut kādu daļu no prasībām mēs plānojam jau tur ieviest," viņa norādīja.
Lai ārvalstu students varētu tikt uzņemts augstskolā Latvijā, viņam jābūt angļu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī, kā arī vidējam vērtējumam vismaz 60% iepriekšējā izglītības līmenī. Papildus tiek izvērtēti profilējošie priekšmeti atbilstoši izvēlētajai programmai un veikti specializēti iestājeksāmeni. Angļu valodas prasmes un motivācija studēt tiek izvērtētas video intervijās, kas tiek ierakstītas.
Augstskola studiju laikā uzrauga ārvalstu studentu sniegumu, īpašu uzmanību pievēršot sekmībai un apmeklējumam. Ja kāds no šiem rādītājiem ir neapmierinošs, ar studentu tiek veiktas pārrunas. Ja situācija nemainās, students tiek atskaitīts no studijām.
Augstākās izglītības eksporta apvienībā (AIEA) ir 13 Latvijas augstskolas. Tajās tiek uzņemti 30-35% ārvalstu studenti no kopējā pieteikumu skaita, norādīja apvienības valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.
Ārvalstu studentu vidū "atbirums" studiju laikā esot 20%-25%. Galvenie iemesli tam esot vēlme atgriezties mājās, neatbilstoša studiju programmas izvēle vai nesakritība starp gaidām un realitāti par studiju procesu, minēja Bergs.
Augstskolu ieskatā, ārvalstu studentu "atbirumu" varētu mazināt, koncentrējoties uz studentu piesaisti maģistra un doktora studiju programmās. Tas radītu lielāku akadēmisko pienesumu augstskolām, norādīja augstskolu pārstāvis.
Lielākā daļa ārvalstu studentu Latvijā studē bakalaura studiju programmās - 4760 studenti. Otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūst 3277 studenti, savukārt maģistra studiju programmās studē vēl 3002 studenti. Tikmēr doktorantūrā studē 305 ārvalstu studenti.
Viņš norādīja, ka augstskolas, cik vien iespējams, uzrauga atskaitīto studentu atgriešanos mājās, lūdzot uzrādīt lidmašīnas iekāpšanas karti un izceļošanas apstiprinošo zīmogu pasē. "Diezgan liels procents" atskaitīto studentu šo prasību izpilda, taču ne visi, jo augstskolai vairs nav līguma saistību ar konkrēto studentu, norādīja Bergs.
Šobrīd atskaitītie studenti var pieteikties studijām citā Latvijas augstskolā, neizbraucot no valsts, lai gan viņiem atsaukta termiņuzturēšanās atļauja, norādīja Bergs. AIEA aicina mainīt kārtību, nosakot, ka atskaitītajiem studentiem būtu jāizbrauc no valsts, pirms viņi varētu atkārtoti pieteikties studijām citā Latvijas augstskolā.
"[Ārvalstu] students ir atskaitīts par nesekmību vai uzvedības jautājumiem. Kāpēc viņiem būtu jāpaliek Latvijā?" vaicāja Bergs.
2022.gadā 16 "labās prakses" Latvijas augstskolas noslēdza vienošanos ar IZM, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, sekojot darba kvalitātes principiem un noteiktu kritēriju izpildē.