Ārvalstu studentu piesaistē vēlas lielāku valsts atbalstu
Ik gadu ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās un koledžās pieaug: piemēram, 2011. gadā pie mums studēja 2717 ārvalstnieku, 2013. gadā 4475, bet 2014./2015. akadēmiskajā gadā jau 5272 studenti. Taču, kā norāda aptaujātie augstskolu pārstāvji, ir virkne neatrisinātu faktoru, kas kavē iebraucējus piesaistīt ar vēl lielāku vērienu un pievienoto vērtību.
Ilggadējas (25 gadi) iestrādes augstākās izglītības eksporta veicināšanā ir Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), kas pēdējos gados var baudīt ieguldītā darba augļus, – gadu no gada augstskolas studentu rindas papildina arvien vairāk studentu no ārvalstīm, piemēram, noslēdzoties ziemas uzņemšanai 2015. gada janvārī, universitātē pastāvīgi studējošo ārvalstu studentu skaits ir sasniedzis 1475, kas ir 21% no kopējā RSU studējošo skaita. Iebraucēji galvenokārt ir studenti no ES valstīm (visvairāk – 44% no Vācijas), kas RSU studē medicīnu un stomatoloģiju. «Augstskolai ir laba slava. Mūs iesaka esošie un bijušie studenti topošajiem studētgribētājiem. Daudzi pie mums atnāk, jo RSU viņiem ieteikuši draugi, radinieki. Mums ir arī izveidojies pārstāvniecību tīkls visā pasaulē, kas palīdz piesaistīt studentus,» stāsta RSU rektors Jānis Gardovskis. Tāpat studentiem nenoliedzami ir svarīga mūsdienīga infrastruktūra un materiālā bāze. Arī par šo aspektu ir padomāts, un pakāpeniski, piesaistot Eiropas naudu, augstskola kļūst arvien modernāka.
Ienākumi miljoniem eiro
J. Gardovskis ir pārliecināts, ka Latvijas augstākā izglītība ir laba eksporta prece, kas ir jāattīsta. «Mēs nevaram pārdot pilnīgi visas studiju programmas, taču katrai augstskolai noteikti ir pāris, kuras varētu piedāvāt arī ārvalstu studentiem. Pats būtiskākais ir piestrādāt pie studiju programmas kvalitātes latiņas celšanas un spējas to noturēt nemitīgi augstu, lai students jau pēc mēneša vīlies nedotos prom. Jāsaka godīgi, ka iebraucēji ir ļoti prasīgi. Ar to ir jārēķinās. Tas neļauj atslābt nedz augstskolas administrācijai, nedz pasniedzējiem un liek pilnveidoties, piemēram, visu servisu jāspēj nodrošināt labā angļu valodā, nevis tikai lekcijas un semināri,» skaidro J. Gardovskis. Tomēr rektors novērojis, ka šobrīd augstākā izglītība Latvijā joprojām ir vairāk vērsta uz iekšējo tirgu, nevis starptautisko konkurenci. «Ir jābūt gribai ienest augstskolā ārpasauli. Multikultūras vide bagātina universitāti, pasniedzējus, studentus, taču Latvijā vērojama akadēmiskā atturība no visa jaunā,» teic J. Gardovskis.
«Protams, darbs pie ārvalstu studentu piesaistes, izglītošanas prasa resursus un lielu darbu, turklāt atdeve būs jūtama pēc pāris gadiem. Procesa iekustināšana nav vienkārša. Taču tas ir izdarāms. Jāsaprot, ka ārvalstu studenti un viņu nauda augstskolai dod attīstības iespējas. Un ne tikai tai, bet arī visai valstij kopumā. Kā liecina RSU aprēķini, augstskolas tagadējie ārvalstu studenti piecu gadu laikā bez studiju maksas Latvijas tautsaimniecībā atstās vairāk nekā 330 miljonus eiro lielas investīcijas. Ārzemju studentu pienesums Latvijas tautsaimniecības izaugsmē pieaug ar katru gadu, tāpēc valsts pienākums ir stimulēt eksportspējīgu ekonomikas nozari ar ilgtermiņa atbalsta pasākumiem,» uzsver RSU rektors.
Jāveido starpaugstskolu programmas
Taču šobrīd valsts atbalstu viņš vērtē kā neviennozīmīgu. «Valsts varētu palīdzēt stiprināt augstskolu infrastruktūru, piemēram, RSU ļoti pietrūkst vēl kādas dienesta viesnīcas. Tāpat jūtam, ka savu telpu kapacitāti esam izsmēluši. Ja mēs gribam piesaistīt vēl vairāk ārvalstu studentu, ir jāceļ jauna piebūve, jāpiesaista jauni pasniedzēji,» stāsta J. Gardovskis. Kā vēl vienu priekšnosacījumu izglītības eksporta veicināšanā viņš saredz arī iespējas veidot starpaugstskolu programmas, uzsākot sadarbību ar kādu no Eiropas valstu universitātēm.
Šādu soli jau īstenojusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas kopā ar vēl trīs augstskolām (Spānijā, Vācijā, Austrijā) īsteno studiju programmu Loģistikas sistēmu un piegādes ķēdes vadība. Kopumā jāteic, ka RTU, tāpat kā RSU, uzrāda arvien labākus rezultātus Latvijas augstākās izglītības atpazīstamības veicināšanā, piemēram, pēdējo gadu laikā RTU ārzemju studentu skaitu ir trīskāršojusi, un šobrīd augstskolā studē 1211 iebraucēji. RTU rektora vietnieks starptautiskajā akadēmiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns uzsver, ka, domājot par izglītības eksporta attīstīšanu Latvijā kopumā, nevajag par katru cenu mehāniski palielināt ārvalstu studentu skaitu – skaitļi ne vienmēr nozīmē arī kvalitāti.
Nevajag kuru katru
Līdzīgi kā J. Gardovskis, arī I. Tipāns secina, ka ārvalstu studentu piesaiste prasa rūpīgu sagatavošanās posmu un investīcijas, piemēram, studiju programmu attīstībā, ārzemēs piedaloties izstādēs un organizējot iestājeksāmenus. «Mēģinām iet vairākos pasaules tirgos. Protams, ja grib uzaudzēt skaitu, vieglāk ir strādāt ar vienu tirgu, bet, ja universitātē grib attīstīt starptautisku vidi, kas mums ir primāri, tad, manuprāt, labāk ir raudzīties dažādos virzienos,» norāda I. Tipāns. Patlaban RTU 37 programmās, kas tiek īstenotas angļu valodā, studē personas no vairāk nekā 50 valstīm, visvairāk ārvalstu studentu ir no Uzbekistānas, Indijas, Francijas, Turcijas, Kazahstānas, Vācijas.
«Latvijai nevajag piesaistīt pilnīgi jebkādus studentus, turklāt nav pieļaujama Latvijas diploma viegla iegūšana,» uzsver I. Tipāns, piebilstot, ka ne visas augstākās izglītības iestādes, tostarp, koledžas, šīs nianses ievēro, tas savukārt met ēnu uz visu Latvijas augstāko izglītības sistēmu kopumā. «Mēs studentu piemērotību un sagatavotību pārbaudām iestājeksāmenos, kuru laikā pārliecināmies, piemēram, par viņu angļu valodas un, kas ir svarīgi, matemātikas zināšanām,» stāsta I. Tipāns.
Izglīto un palaiž
RTU rektora vietnieks novērojis, ka joprojām Latvijā ir pavirša attieksme un izpratne par izglītību kā nozīmīgu valsts attīstības balstu un ekonomikas nozari. «Citās valstīs ārvalstu studenti tiek pētīti, jo viņi vislabāk var pastāstīt par valsti, no kuras ieradušies. Viņi nes sev līdzi vērtīgu informāciju un pieredzi, bet mēs to neizmantojam. Ārvalstu studenti joprojām tiek uztverti ļoti primitīvi – viņi te mācās, ēd, dzīvo. Esmu pat dzirdējis sakām, ka ārzemju studentu apmācība ir tāda kā apstrādes rūpniecība – «importējam» ārzemju studentus, pievienojam vērtību un tad «eksportējam». Ārzemju studentu pievienoto vērtību pat nepamana, piemēram, izzinot eksporta iespējas uz konkrēto valsti, no kurienes nāk students. Vācijas augstskolās, piemēram, studē cilvēks no Vjetnamas, bet pēc kāda laika viņš savā dzimtenē jau pārstāv kādu Vācijas uzņēmumu, jo viņš pārzina gan Vācijas, gan Vjetnamas tirgus specifiku,» skaidro I. Tipāns.
Arī finansiālā ziņā valsts atbalsts augstākajai izglītībai un tās eksporta veicināšanā varētu būt daudz lielāks, piebilst RTU rektora vietnieks. «Mēs varam uzņemt vēl vairāk ārvalstu studentu, bet infrastruktūras kvalitātei arī ir jāaug līdzi, piemēram, ir vajadzīga jauna studentu dienesta viesnīca, bet tās būvniecība prasa būtiskus naudas līdzekļus. Lai attīstītos, Latvijai ir jāpiesaista talantīgi jaunieši, to var panākt, palielinot valsts piedāvāto stipendiju apjomu – līdzīgi, kā tas ir daudzās ES valstīs,» spriež RTU rektora vietnieks.
Problemātiskais migrācijas jautājums
Lielāku valsts iesaisti izglītības eksporta veicināšanā vēlas arī Latvijas Universitāte (LU). «Līdzko students ir no Āzijas vai citiem tālākiem reģioniem, sākas lielas problēmas migrācijas jautājumā. Un šajā jomā valsts varētu krietni uzlabot savu attieksmi. Esam ierosinājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei laikā, kad sākas aktīvākais studentu pieteikšanās laiks, darbā ar augstskolām deleģēt konkrētas personas, citādi katru reizi mums sanāk sadarboties ar citu darbinieku, turklāt nereti katrs ir ar savām prasībām un izpratni. Un tas rada situācijas, kad dokumentu kārtošana aizņem mēnešus, līdz cilvēks var uzsākt studijas. Citreiz fiziski persona nevar uzsākt izglītošanos septembrī,» stāsta LU Studentu servisa departamenta direktors Jānis Saulītis. Arī iepriekšējās izglītības dokumenta atzīšanas process ir gana gauss, tāpat personu nokļūšanu līdz Latvijas augstskolām apgrūtina arī fakts, ka daudzās valstīs nav Latvijas vēstniecības.
Ģeogrāfiskais mīnuss
Valsts atbalsts varētu būs arī naudas izteiksmē. «Atsakoties no dalības Expo izstādē, tika teikts, ka aptuveni trīs miljonus eiro novirzīs aktivitātēm, kas būs līdzvērtīgas šai izstādei. Kāpēc gan daļu no finansējuma nevarētu iedot biedrībai Augstākās izglītības eksporta apvienība, lai augstskolas varētu kopīgi doties uz izstādēm un popularizēt Latviju un mūsu augstākās izglītības sistēmu?» prāto J. Saulītis.
Arī Latvijas atrašanās vietu un klimatiskos apstākļus J. Saulītis saskata kā nedaudz bremzējošus faktorus ārvalstu studentu piesaistē. «Mūsu klimats nav pats pievilcīgākais dienvidniekiem. Ne velti izstādēs mums uzdod arī jautājumus, vai Latvijā ir silts, kādi ir klimatiskie apstākļi?» stāsta J. Saulītis. Viņš arī uzskata, ka Latvijā ir grūti iedzīvoties tikai ar angļu valodas prasmi.
Saskata potenciālu Āfrikas valstīs
Šobrīd LU studē vairāk nekā 300 studentu no apmēram 40 citām valstīm. Visvairāk viņi vēlas apgūt medicīnu (tur pat veidojas konkurss), bet kopumā LU ārvalstniekiem piedāvā 36 studiju programmas angļu valodā. Galvenokārt studenti ir iebraukuši no kādas Eiropas valsts, taču LU ir ieinteresēta raudzīties arī uz Āzijas reģionu (postpadomju telpu, piemēram, Azerbaidžānu, Gruziju, Kazahstānu).
J. Saulītis stāsta, ka LU nopietns darbs ārvalstu studentu piesaistes jautājumā sācies pirms aptuveni pieciem gadiem, – pirms tam vietējo studējošo pieplūdums bijis ļoti liels, līdz ar to nav bijusi īpaša vajadzība reflektantus meklēt ārpus Latvijas un pielāgot viņiem programmas, jo, kā zināms, tas prasa investīcijas. Tagad LU ir ieviesusi online rīku, ar kura palīdzību interesentiem ir iespēja komunicēt ar augstskolu un pieteikties studijām. Tāpat LU ir piesaistījusi aģentus, kas meklē ārvalstīs studētgribētājus. Turklāt iekļūšana pasaules labāko universitāšu reitingā QS World University Rankings arī devusi pienesumu LU vārda polarizēšanā un atpazīstamībā, secina J. Saulītis, piebilstot, ka LU nākotnē kā vienu no potenciālajiem tirgiem saredz arī Āfrikas valstis.
Savukārt biedrības Augstākās izglītības eksporta apvienība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs, ņemot vērā gan mūsu vēstniecību tīklu, gan Latvijas atpazīstamību un piedāvāto programmu specifiku, kā galvenos eksporta tirgu Latvijas augstskolām saskata ES un NVS valstis. I. Bergs uzskata – izglītības eksporta veicināšanā būtiska loma ir arī kopīgai izpratnei gan augstskolās, gan valsts pārvaldē, gan sabiedrībā par nepieciešamību internacionalizēt studijas. «Jābūt gataviem, ka studenti ierodas no dažādām valstīm, ar dažādu kultūru un iepriekšēju pieredzi, kas tikai bagātinās mūsu sabiedrību,» uzsver I. Bergs.