Zināms, ka valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam patīk doties izbraukumos ar velosipēdu. Diemžēl viņam velosezona ir beigusies, jo krītot ir lauzta labā roka un traumēts kreisās rokas pirksts.
"Ghetto Podkāstā" viesojas žurnālists, grāmatu autors, TV raidījumu vadītājs – Armands Puče. Daudziem viņš ir kā nagla pēcpusē, jo vienmēr izsakās tieši, asi un necimperlējoties.
Žurnālists un vairāku grāmatu autors Armands Puče vietnē "Instagram" paziņojis, ka viņa jaunākā grāmata "Aprakt dzīvu pie karātavām" jau pieejama Latvijas grāmatnīcās.
TV24 raidījumā "STOPkadri" žurnālists Armands Puče prezidenta amata kandidātu izraudzīšanu nosaucis par Latvijas atklātākajām meistarsacīkstēm. Neizpaliek arī šo sacīkšu prognozes.
Sporta žurnālists, fotogrāfs, uzņēmējs un rakstnieks Armands Puče Agneses Meieres materiālā "Neej pa melno svītru" izdevumā "Ieva" atklāti pastāstīja par izjūtām, kad cīnījās ar vairogdziedera vēzi.
Trešdien, 25. martā, kanāls 360TV sāk demonstrēt Armanda Tripāna veidoto sarunu raidījumu Rezervēts. Raidījuma vadītājs sola tiešus jautājumus un vienlaikus cer saņemt atklātas atbildes, runājot par drosmīgām, asām un provokatīvām tēmām.
Armanda Pučes jaunais romāns Aitas pārdošanas pirmajā nedēļā jau iekļuvis Latvijas grāmatnīcu desmit visvairāk pārdoto grāmatu skaitā. Kādam varbūt šķiet, ka Armands savās grāmatās mēdz uzdot nepolitkorektus jautājumus, atgādināt neērtas lietas un provocēt. Tomēr diezgan nepārprotami ir tas, ka viņš, piedāvājot atklātu valodu, rosina lasītājus domāt, bet lasītājiem, ja viņus uzrunā nopietni un no sirds, tas vienmēr iet pie sirds.
Šovakar 360TV ēterā atkal būs skatāms sportiski huligāniskais raidījums Hattrick, kas pirms nedēļas svinēja savas otrās sezonas iesākšanos. Joprojām ar «vislabāk informēto sporta žurnālistu Latvijā» Armandu Puči un «vienmēr izaicinošo pasaules čempionu basketbolā» (abi pieteikumi no TV) Valdi Valteru pie tā vadīšanas stūres.
Nepilna gada laikā ir beidzies Sanda Ozoliņa sapnis par trenera karjeru. Nav slikti, ka tik ātri var praksē pārliecināties par savu lietderību un noderību konkrētā vidē. Daudziem tā arī dzīves laikā nav dots apjēgt, ka viņiem nesanāk, tāpat kā bariem ir tādu, kas gluži vienkārši netrāpa profesijā. Starp citu, sporta laukumos ir pārpārēm tādu piemēru, ka nevis vārtos nevar trāpīt, bet gan arodā... Bet dzīvo ļaudis!
Tas, kas izgājušajā nedēļā notika ar kolēģi Armandu Puči, nepārsteidza. Nepārsteidza, ka viņa daiļrade, teju pirms tā vēl tika iespiesta uz papīra vai palaista TV ēterā, jau bija pārtulkota pareizajā valodā un miera stājā nostučīta saviem priekšniekiem Maskavā.
Latvijas hokeja aizvadītajam pavasarim ir kāda lieliska iezīme – lielais pašmāju hokeja zinātāju bars, beidzot ir saņēmis nepārprotamu vēstījumu, ka nevajag izgudrot spēli no jauna, ka nav latviešu vai krievu variācijas par šo tēmu, un, ka patiesībā – ripas dzenāšana ir vienkārša, ja vien to dara ar galvu, attieksmi un izpratni. Un vēl parādījās termins – hokeja kultūra...
Brīdī, kad rakstu šīs rindas, Latvijas futbola izlase pasaules rangā atrodas kaut kur otrajā simtā – kopā ar Palestīnu un Etiopiju. Vieni saka, ka tik zemu mēs vēl neesot bijuši... Man savukārt gribas teikt – esam savā vietā. Jo ir visai pazīmju, kas liecinātu par pretējo. Kas vainīgs?