Kā Latvijā veicināt inteliģences attīstību, jo tā ir sabiedrības domājošā daļa? Žurnālists un rakstnieks Armands Puče intervijā “nra.lv TV sarunas” uzsvēra, ka Latvijas inteliģence noteikti neatspoguļojas Valsts kultūrkapitāla fonda ailēs un pabalstu sistēma kultūrā ir zemiska.
A. Puče atbildi uz šo jautājumu sāka ar atgādinājumu un atskatu vēsturē: “Inteliģence Latviju nodeva vienreiz, tāpēc varbūt neskatāmies uz inteliģenci, kurai jāizpērk sava vaina. 1940. gads ir tās nodevības akts, kur mūsu inteliģence nodeva mūs krieviem.”
A. Puče atzina, ka patlaban veicinātājs tomēr varētu būt uzņēmējdarbības kults, ko veicina arī inteliģence, kas cenšas skaidrot, rādīt, mācīt kā piemērus.
A. Puče uzdeva jautājumus, kāpēc mums teātriem ir dotācijas, bet rokgrupām nav, un kāpēc, piemēram, “Prāta vētra” neiet un neprasa naudu par sasniegumiem mūzikā. “Bet kāpēc vesels bars ir gatavi uzdzīvot un rīkot ballīti? Šlāgerkustība vispār ir unikāla - tur džeki pārtiek viens no otra, ņemas un iet uz priekšu, un neviens neņaud. Visi zina, ka viņiem ir jānopelna tā lieta ar savām prasmēm,” sacīja A. Puče.
“Tāpēc tad, kad mēs sakām “inteliģence”, tā neatspoguļojas tur - Kultūrkapitāla fonda ailēs. Viņi gribētu, lai tas tā būtu. Viņi ir pieradinājuši, ka tā vajadzētu, jo viņi uzskata, ka tā ir viņu dota nauda un viņi sadala, bet īstenībā tā nav. Ir jau tur cilvēki blakus, protams, kurus var atrast, viņi paši iznāk priekšplānā, viņi paši ir gana viedi, bet kopumā tā padarīšana ar pabalstiem, ar pabalstīšanu, tā ir gana zemiska, tā ir ļoti zemiska. Un šo vajadzētu mainīt, un tad izmainīsies daudzas lietas,” uzskata A. Puče.