Armands Puče

Tas, kas izgājušajā nedēļā notika ar kolēģi Armandu Puči, nepārsteidza. Nepārsteidza, ka viņa daiļrade, teju pirms tā vēl tika iespiesta uz papīra vai palaista TV ēterā, jau bija pārtulkota pareizajā valodā un miera stājā nostučīta saviem priekšniekiem Maskavā.

Latvijas hokeja aizvadītajam pavasarim ir kāda lieliska iezīme – lielais pašmāju hokeja zinātāju bars, beidzot ir saņēmis nepārprotamu vēstījumu, ka nevajag izgudrot spēli no jauna, ka nav latviešu vai krievu variācijas par šo tēmu, un, ka patiesībā – ripas dzenāšana ir vienkārša, ja vien to dara ar galvu, attieksmi un izpratni. Un vēl parādījās termins – hokeja kultūra...

Brīdī, kad rakstu šīs rindas, Latvijas futbola izlase pasaules rangā atrodas kaut kur otrajā simtā – kopā ar Palestīnu un Etiopiju. Vieni saka, ka tik zemu mēs vēl neesot bijuši... Man savukārt gribas teikt – esam savā vietā. Jo ir visai pazīmju, kas liecinātu par pretējo. Kas vainīgs?

Latvijas hokejs piedzīvo trauksmainu pavasari, jo nav vairs žurkas ģērbtuvē… Nav vairs arī Kirovs Lipmans, kas iepriekšējos divdesmit gados ap šo laiku parādījās kā gadalaiks, kam visi ir sagatavojušies. Jā, tas ir fenomens – noturēties divdesmit gadus pasaules ledus hokeja elitē, bet vēl lielāks fenomens ir pieņemt šos aizvadītos divdesmit kā Latvijas hokeja nacionālo īpatnību. Kas tam raksturīgs?

Rīgas Dinamo sezona ir izdevusies! Tādā nozīmē, ka viss notiekošais ap šo komandu, klubu un projektu ir sasniedzis savu loģisko slieksni, ko varēja gan paredzēt, gan nojaust, gan nosapņot, gan izzīlēt. Iespējams, ka tam vajadzēja notikt gadus piecus vai sešus ātrāk, bet – ir tā kā ir.

Pēc Rio spēlēm tauta mazliet pasprakšķēja par sportistu solīto un izcīnīto, bet sporta funkcionāri mēģināja savā vidē aktualizēt vai piefrizēt jautājumu par sistēmas zobratiem. Pavisam klusu maliņā bija nolīdis vai nolikts tāds personāžs kā treneris, lai gan tieši minētajai kastai parasti ir vistiešākie nopelni savu audzēkņu iznācienos.

Šī grāmata vēl nebija pat līdz veikalu plauktiem nonākusi, kad jau sacēlās vētra feisbukā. Kāda kundzīte aizgūtnēm rakstīja, ka viņa Armanda Pučes grāmatu nelasīšot principā, jo cik tad varot cilāt šo riebīgā Herberta Cukura tēmu. Galu galā tur taču esot viss skaidrs kā diena – holokaustu nenoliegsi, Vīzentāla centru neapstrīdēsi. Viņai piebalsoja citi – fui, cik riebīgi, un arī laikotāju, šķiet, netrūka. Tāds, lūk, pastāsts par, manuprāt, vienu no interesantākajām grāmatām šogad.

Ikgadējā Ēnu dienas akcijā daudzi skolēni piedalījās pirmo reizi, taču iegūtie iespaidi rosina piedalīties arī nākamgad. Uzņēmumu un sniegto vakanču skaits ir audzis, taču interesentu skaits ir trīs reizes lielāks.

Pirmdien, 2. aprīlī, Jāņa Rozes grāmatnīcā Kr.Barona ielā 5, pulksten 13 Armanda Pučes jaunākās grāmatas “Klients” prezentācija un tikšanās ar autoru, diskusijas par grāmatu, autogrāfi.

Pirmdien, 2.aprīlī, plkst.13:00 Armanda Pučes jaunākās grāmatas "Klients" prezentācija un tikšanās ar autoru, diskusijas par grāmatu, autogrāfi.

No 14.aprīļa grāmatu „Ozo: Cilvēks uz ledus” var iegādāties arī portālā Sportacentrs.com, maksājot ar kredītkarti vai internetbankā.

Aprīļa sākumā Latvijas grāmatnīcās būs iegādājama grāmata – "Ozo: Cilvēks uz ledus". Tas ir autobiogrāfisks un dokumentāls apcerējums par vienu no visu laiku slavenākajiem latviešu hokejistiem Sandi Ozoliņu.