Aptauja

Neilgā laikā vīrusa saslimšana Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot virkni izaicinājumu ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno prioritāti. Attālināts darbs ir viens no veidiem, kā izvairīties no plašas kontaktēšanās un paaugstināta saslimšanas riska, tomēr ne visiem ir šāda iespēja, īpaši tirdzniecībā un ražošanā strādājošajiem. AAS BALTA (PZU grupa) rīkotā aptauja* liecina, ka aktīvajā Covid-19 infekcijas izplatības laikā 22% darbinieku savā darba vietā nejūtas droši. Apdrošinātājs atgādina – šajā laikā darbiniekiem ir jo īpaši būtiskas darba devēja rūpes par viņu drošību.

Vairāk nekā desmitajai daļai jeb 11% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbiniekiem pasaulē pandēmijas apstākļos patīk strādāt no mājām kailiem, neuzvelkot drēbes, liecina kiberdrošības uzņēmuma "Kaspersky" pasūtīts starptautisks pētījums, kurā noskaidrota 8000 MVU darbinieku rīcība pandēmijas laikā.

Svētku laiks ārkārtējās situācijas laikā būs citādāks gandrīz katram iedzīvotājam, un aptaujā noskaidrots, ka teju piektā daļa iedzīvotāju jeb 24% plāno mainīt dāvanu iegādes plānus, dāvanas pērkot tikai bērniem, savukārt 63% iedzīvotāju plāno mainīt arī svētku svinēšanas ieradumus pandēmijas drošības pasākumu dēļ. Tomēr arī liela daļa jeb 65% iedzīvotāju svētku mielastu un dāvanas plāno iegādāties klātienē.

Vai Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka nākamais – 2021. gads viņiem būs finansiāli labāks nekā šis, aptaujā skaidroja TV3 raidījums "900 sekundes".

Plānots, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī vakcīnas pret Covid-19 būs pieejamas Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Latvijā. “Kantar TNS” aptaujā noskaidrots, cik daudzi tic, ka tās būs pieejamas plānotajā laikā, vēstīts TV3 raidījumā "900 sekundes".

Šogad pandēmijas apstākļos Ziemassvētkus svinēsim šaurā lokā. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, cik daudziem Covid-19 ieviesa izmaiņas Ziemassvētku svinēšanas plānos?

Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji tirdzniecības vietas apmeklē retāk un rūpīgāk plāno savus iepirkumus, turklāt biežāk nekā līdz šim gatavo ēdienu mājās. To novembrī Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājuši divas trešdaļas respondentu.

Vairums jeb 76% iedzīvotāju uzskata, ka manikīra un pedikīra speciālistiem ārkārtējā situācijā jāatļauj strādāt, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati, kas atspoguļoti TV3 raidījumā "900 sekundes".

Tikai 11% vidusskolēnu pēc absolvēšanas plāno studēt ārvalstīs, 55% norādījuši, ka studēs Latvijā, bet 36% vēl nav izlēmuši, liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā aptauja. Pētījums liecina, ka studijas ārzemēs, lielākoties, apsver Rīgas vidusskolēni - no viņiem 24% vēlas studēt ārvalstīs, bet starp skolēniem no citām pilsētām 4%.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka jūtas satraukts par to, vai viņam šogad pietiks naudas Ziemassvētku tēriņiem, liecina aptauja. Teju trešdaļa (30 %) Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētkos plāno tērēt mazāk nekā iepriekšējos gados, un vairāk nekā puse (57 %) samazinās savus tēriņus par aptuveni 50 eiro.

Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savā brīvajā laikā būtu gatavi palīdzēt ārstniecības iestādēm, strādājot kā brīvprātīgie, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati, kas atspoguļoti TV3 raidījumā "900 sekundes".

Saskaņā ar "Norstat Latvija"* veikto aptauju Baltijas valstīs, 27% Latvijas iedzīvotāju šogad dāvanas iegādāsies internetā, no tiem 8% - pirmo reizi. Savukārt 44% iepirksies gan internetā, gan klātienē, ja epidemioloģiskā situācija būs stabila un iepirkties klātienē būs droši. Tikmēr satraucošu tendenci uzrāda seniori, kas 35% gadījumu plāno iepirkties tieši klātienē.

Dāvanu pasniegšana ir viena no galvenajām Ziemassvētku tradīcijām Latvijā, un aptauja* atklāj, ka to nav ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija. Pašreizējā situācija mainīs tikai to, ka Latvijas iedzīvotāji sāks lūkoties pēc piemērotām dāvanām agrāk un vairāk iepirksies internetā. Visbiežāk zem eglītes tiks liktas pārsteiguma dāvanas vai praktiskas mantas.

Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju neuzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izdosies noskaidrot “Latvijas attīstībai” ziedotās naudas izcelsmi, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati, kas atspoguļoti TV3 raidījumā "900 sekundes".

Gandrīz puses jeb 48% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā nav nepieciešami stingrāki Covid-19 ierobežojumi, liecina pētījumu aģentūras “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati, kas atspoguļoti TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vairums Latvijas iedzīvotāju (74%) atzīst, ka neseko līdzi modes tendencēm un pārsvarā iegādājas attiecīgajā sezonā veikalos pieejamo, liecina aptauja*. Tendencēm vairāk seko līdzi jauni cilvēki. Vairāk nekā 80% vīriešu atzīst, ka to nedara vispār vai dara reti. Tas atspoguļojas arī iepirkšanās paradumos - tikai 26% iedzīvotāju atzīst, ka garderobi veido, iedvesmojoties no jaunākajām tendencēm. Vairāk nekā puse - 66% - respondentu atzīst, ka apģērbu iegādājas tirdzniecības centros.

Lielas pārmaiņas ārkārtējās situācijas un virknes ierobežojumu dēļ piedzīvojusi vien ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati, kas atspoguļoti TV3 raidījumā "900 sekundes".

Rudenī, saasinoties Covid-19 krīzei un pastiprinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 10% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka sākuši biežāk lietot alkoholu (3% izteikti biežāk, 7% - nedaudz biežāk), kas ir mazāks rādītājs nekā šī gada aprīlī, kad apstiprinošu atbildi par alkohola patēriņa pieaugumu sniedza 16% aptaujāto, atklāts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 iedzīvotājus.

Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 30 gadiem visvairāk vēlētos dzīvot privātmājā Pierīgā - ja būtu iespēja un nepieciešamība, tad šādu mājokli izvēlētos 40% jauniešu, liecina Luminor bankas aptaujas rezultāti. Tikmēr dzīvoklī Rīgas centrā vēlētos dzīvot tikai 23% jauniešu.

2020.gads ir iezīmējis strauju globāla mēroga digitalizācijas vilni, ko piedzīvojam gan personīgi, gan savās darbavietās. Tas liek nopietnāk raudzīties uz dažādiem kiberdrošības aspektiem, jo arī noziegumi, kas pastrādāti digitālajā vidē, pieaug un kļūst arvien nopietnāki.