Noskaidrots, cik daudz šogad vecāki plāno tērēt bērna sagatavošanai skolai

© Lauris Vīksne/F64

Līdz ar jaunā mācību gada sākuma tuvošanos, vecākiem kļūst aktuāls bērnu sagatavošanas skolai jautājums. 53% Latvijas vecāku atzīst, ka šogad plāno samazināt tēriņus bērna sagatavošanai skolas gaitām, liecina modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktā aptauja.* 18% vecāku cer vienu atvasi sagatavot skolai par 50 eiro, trešdaļa plāno tērēt no 51 līdz 100 eiro, savukārt katrs piektais - līdz 200 eiro.

Aptuveni katrs desmitais no vecākiem (13%) plāno ieguldīt bērna skolas gaitu uzsākšanai virs 200 eiro, savukārt 16% nav rēķinājuši, cik tas viņiem izmaksās. Interesanti, ka Pierīgā, Latgalē un Vidzemē dzīvojošie biežāk norāda, ka tēriņi par viena bērna sagatavošanu skolai varētu pārsniegt 200 eiro. Atšķirībā no Rīgas iedzīvotājiem, mazo pilsētu un lauku reģionos dzīvojošie biežāk norādījuši, ka tēriņi varētu pārsniegt pat 300 eiro.


Nedaudz vairāk nekā puse vecāku šogad plāno bērna skolas gaitu uzsākšanai veltīt mazāku summu. Interesanti, ka tieši sievietes biežāk nekā vīrieši norāda, ka tērēs mazāk. 63% aptaujāto mammu plāno samazināt tēriņus viena bērna sagatavošanai jaunajam mācību gadam, kamēr to pašu norādījuši vien 40% aptaujāto tēvu.

Kā svarīgāko, ko vecāki plāno iegādāties, gatavojoties jaunajam mācību gadam, norāda kancelejas preces, apģērbu un apavus, kā arī sporta preces. Retāk plāno pirkt jaunu skolas somu, grāmatas, elektroniskās ierīces vai mēbeles. Elektroniskās ierīces plānoto pirkumu sarakstā biežāk norāda gados jauni vecāki (18-29 gadi) un Rīgā dzīvojošie. Kurzemes un Zemgales iedzīvotāji vairāk plāno tērēt apģērbiem un apaviem, savukārt Latgalē vairāk nekā citos reģionos dzīvojošie norāda, ka būs nepieciešams iegādāties mēbeles un elektroniskās ierīces.

Tikai 60% aptaujāto vecāku plāno visu nepieciešamo jaunajam mācību gadam iegādāties laicīgi. Vaicājot, kā plānus ietekmējusi neziņa par mācību procesa organizāciju, 51% respondentu atzīst, ka visu nepieciešamo jaunajam mācību gadam plānojuši iegādāties tikai tad, kad būs pilnībā skaidra informācija par to, kā noritēs mācību process. Lauku reģionos dzīvojošie biežāk norādījuši, ka gatavošanos skolai neietekmēs mācību procesa organizācija.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais