Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.
Koalīcijas partneru vairākums pauž, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāveic pārbaude saistībā ar iespējamu "aplokšņu algu" izmaksu labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vīra uzņēmumā, lai pēc tam varētu lemt par rīcību šajā situācijā atbilstoši VID konstatējam.
Aplokšņu algas joprojām visbiežāk saņem tirdzniecības un būvniecības jomā nodarbinātie, liecina jaunākais algas nodokļu plaisas pētījums, ar kura rezultātiem šodien žurnālistus iepazīstināja Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Latvijā būvniecības nozarē pagājušajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir samazinājies, piemēram, 2016.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 34,6%, bet 2017.gadā tas sarucis līdz 32,1%, sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.
Viesojoties RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", “Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins atklāja, ka zina uzņēmējus, kuri sūdzējušies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ka viņu konkurenti maksā “aplokšņu algas”.
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem "aplokšņu algas". Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 220 tūkst. eiro apmērā.
Saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā atspoguļoto tā dēvēto "aplokšņu algu" maksāšanu ēdināšanas uzņēmumā "Tokyo City", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) aicinās Valsts ieņēmumu dienestu (VID) skaidrot, vai aplokšņu algas nav sistemātiska problēma, aģentūru LETA informēja politiskā spēka pārstāve Sanita Dika-Bokmeldere.
LETA. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Tokyo City" atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.
Aptuveni 50% darba devēju apsardzes jomā maksā algas, kas ir vienāda vai mazāka par minimālo algu, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde aizturēja divas personas, kas figurē kriminālprocesā par "aplokšņu" izmaksu darbiniekiem kādā apsardzes uzņēmumā Rīgā. Iespējamais noziedzīgo darbību organizators ir bijusī Valsts policijas amatpersona, informēja VID.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija augustā kriminālprocesa ietvaros par aplokšņu algu maksāšanu darbiniekiem aizturējusi apsardzes kompānijas "Verge" īpašnieku Edgaru Mētru un, iespējams, arī kādu Valsts policijas amatpersonu, vēsta Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens"
Tā dēvētās "aplokšņu algas" maksājošam apsardzes uzņēmumam var draudēt vien administratīvs sods, vēstīta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Aizliegtais paņēmiens".
Kopš 2016.gada aprīļa par "aplokšņu algu" maksāšanu ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, vēsta LNT raidījums "Top10".
Aplokšņu algu līmenis būvniecībā ir 36,3%, kas ir ievērojami augstāks par aplokšņu algu līmeni valstī kopumā - 17,9%, secināts Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, biedrības "Business against shadow economy" (BASE) un "SSE Riga" veiktajā pētījumā par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē.
2015.gadā "aplokšņu algu" īpatsvars Latvijā samazinājies par 2%, ikgadējā aptaujā "Iekārotākais darba devējs" noskaidrojis personāla atlases uzņēmums SIA "WorkingDay Latvia".
Turpmāk negodprātīgiem darba devējiem draud ne vien naudas sods, bet pat kriminālatbildība. Šodien parlamenta akceptētās izmaiņas Krimināllikumā paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tā dēvēto aplokšņu algu. Mēģinot apkrāpt valsti, uzņēmējs var nonākt aiz restēm uz laiku līdz diviem gadiem.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) rosinājis Krimināllikumā paredzēt iespēju ar cietumsodu līdz diviem gadiem sodīt personas, kuras ievērojamā apjomā būs maksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu jeb "aplokšņu algas".
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) kopumā atbalsta sodu politikas pārskatīšanu par "aplokšņu algu" maksāšanu, skaidrojot, ka Tieslietu ministrijas (TM) iesniegtie priekšlikumi komisijai vēl būs jāvērtē.
Tieslietu ministrija (TM) rosinājusi noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" izmaksāšanu fiziskai personai vai valdes loceklim būtu jāmaksā naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.
Ja fiziska persona nespēs pamatot ienākumu likumību, par ko tiek veikti kredīta un līzinga maksājumi, varēs sekot administratīvs vai krimināls process, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.