"Aplokšņu algu" maksātājiem būs jāsēž cietumā

Turpmāk negodprātīgiem darba devējiem draud ne vien naudas sods, bet pat kriminālatbildība. Šodien parlamenta akceptētās izmaiņas Krimināllikumā paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb tā dēvēto aplokšņu algu. Mēģinot apkrāpt valsti, uzņēmējs var nonākt aiz restēm uz laiku līdz diviem gadiem.

Parlaments šodien akceptēja vairākas izmaiņas krimināltiesiskajā regulējumā.

Saeimas akceptētās izmaiņas nosaka, ka kriminālatbildība "aplokšņu algas" izmaksātājam tiks piemērota tad, ja šādi maksājumi pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Savukārt Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par "aplokšņu algu" izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram piemērojama administratīvā atbildība.

Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. 

Aptaujājot parlamentāriešus, kas šodien visnotaļ vienprātīgi balsoja "par" stingrākām normām, jāsecina, ka šāda stingrība tostarp saistīta ar politiķu vēlmi maksimāli efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, kas Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Kā zināms, līdz šim nevienai no valdībām nav izdevies atrast spēcīgu mehānismu kā mazināt krāpšanos ar nodokļiem un darba algu izmaksu aploksnēs. Parlamentārieši uzskata, ka bailes no reāla cietumsoda varētu būt viens no argumentiem, kas atturētu darba devēju no krāpšanās.