Ņemot vērā Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžets šogad var zaudēt apmēram 25 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2018. gada ieņēmumiem, liecina Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) aprēķini.
Latvija nevar izbēgt no Igaunijas radīta iztrūkuma Latvijas 2019. gada budžetā, bet Krišjāņa Kariņa valdība var izvēlēties vārdus, ar kādiem vēlāk taisnoties par šo iztrūkumu saviem uzraugiem Briselē.
Iespējamā alkohola akcīzes nodokļa pazemināšana Latvijā, reaģējot uz attiecīgu Igaunijas soli, ietekmēs pārrobežu tirdzniecību, trešdien norādījis Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
Somijai nekavējoties jāreaģē uz Igaunijas plāniem par 25% pazemināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu nolūkā iegrožot pārrobežu tirdzniecību ar Latviju, paziņojusi Somijas Pārtikas preču tirdzniecības asociācija un somu alkohola ražotāji.
Akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā, pauda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija").
Sākot ar šodienu, alus, vīns, degvīns, konjaks un citi alkoholiskie dzērieni maksās dārgāk. Alus un vīna pudeles cena kāps par pāris centiem, stiprāka alkohola – par aptuveni 40 centiem uz pudeli. Sadārdzinājumu ir izraisījis akcīzes nodokļa kāpums.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī.
Ņemot vērā Igaunijas parlamenta lēmumu 2019. un 2020.gadā necelt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo pretējā gadījumā ieņēmumi valsts budžetā var samazināties par 40-45 miljoniem eiro, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
Latvijā biodegvielai un biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem ar biodegvielas saturu augstā koncentrācijā (E85 un B100) atcels patlaban piemērotās samazinātās akcīzes nodokļa likmes, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais priekšlikums.
Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 161,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23,7 miljoniem eiro jeb 17,3% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Nodokļu reformas ietvaros plānotās akcīzes nodokļa celšanas rezultātā dīzeļdegvielas cena 2018.gadā augs par četriem eiro centiem, alus pudeles cena - par septiņiem eiro centiem, bet cigarešu paciņas cena par 24 eiro centiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie dati.
Ja Saeima šodien atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, kas īpaši skars iedzīvotājus Latvijas reģionos, paziņo Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
Ja nodokļu reformas kontekstā netiks palielināts akcīzes nodoklis, tad zaudētājs būs valsts budžets, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
No šodienas stājas spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, ko nosaka 2015.gadā pieņemtais lēmums par akcīzes pakāpenisku paaugstināšanu līdz 2018.gadam 1.martam.