Latvijā joprojām ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024.gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā. Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku.

LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

"Nozari satrauc plānotais nodokļu pieaugums, jo redzam, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja šobrīd ir stipri samazinājusies, bet nezinām, vai paredzētas citu nodokļu izmaiņas, kas to kompensētu. Turklāt svarīgi nodrošināt, ka likmes ir konkurētspējīgas Baltijas reģionā, jo tā tiek sekmēta pierobežas tirdzniecības noturība," norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols. Ja 2021.gadā pierobežas tirdzniecība veidoja 7,4% no kopējā Latvijas patēriņa, tad 2022.gadā, kad nozare atguvās no Covid-19 ierobežojumu sekām, procentuālais apmērs bija gandrīz divkāršojies - 13,5%. Pieprasījuma rezultātā pērn tīrie akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi no Igaunijas pierobežas tirdzniecības bija 35 milj. EUR, bet no Lietuvas - 14,4 milj. EUR.

Pierobežas tirdzniecības nozīme izceļama ne vien valsts budžeta, bet arī Latvijas alkohola patēriņa kontekstā, ko šī gada maijā ar likumprojektu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" aktualizēja Veselības ministrija (VM). VM nepieciešamību uzlabot alkoholisko dzērienu patēriņa kultūru pamatojusi ar OECD ziņojuma "Health at a Glance 2022" secinājumu, ka Latvijā ir ES dalībvalstu vidū augstākais absolūtā alkohola patēriņš (12,1 litri tīrā alkohola uz iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, gadā). Tomēr Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes un LANA apkopotie dati apliecina, ka 2021.gadā Latvijas per capita alkohola patēriņš, atrēķinot tūristu iegādāto alkohola apjomu, bija 11,55 litri uz iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem. Tikmēr dati no Oficialiosios statistikos portalas Lietuvā liecina, ka viņu patēriņš, neiekļaujot tūristu iegādāto apjomu, bijis lielāks - 12,1 litrs. Iepriekš minētā informācija veicina maldīga priekšstata nostiprināšanos par Latviju kā alkoholisko dzērienu patēriņa līderi OECD valstu vidū.

"Mums pieejamie dati par alkohola patēriņu un akcīzes nodokļu slogu rada pārliecību, ka ministrijām nepieciešams atkārtoti apsvērt izmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz valsts budžetu un iedzīvotāju pirktspēju. Mūsuprāt, ir kritiski svarīgi jebkādas pārmaiņas, kurām nozarei jāpielāgojas, iniciētas pamatoti un izsvērti. Tāpēc mēs aicinām ministrijas turpināt daudzpusīgu priekšlikumu izvērtēšanu un izpētes procesā runāt ar nozari, lai apdomīgi ieviestie jauninājumi uzturētu un uzlabotu gan sabiedrības fizisko, gan finansiālo veselību," aicina Vītols.

Ekonomika

Kādam var patikt, kādam ne, bet tāda nu ir mūsdienu realitāte – arvien vairāk cilvēku ikdienas gaitās, arī iepērkoties, dodas kopā ar savu četrkājaino draugu. Lai astainis nebūtu jāatstāj piesiets pie veikala durvīm vai vēl ļaunāk – piekarsušā mašīnā, lielveikali cits pēc cita lauž līdzšinējās normas un ļauj ienākt savās telpās kopā ar suni, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Svarīgākais