Vairāki opozīcijas deputāti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot grozījumus "Akcīzes nodokļa likumā", uzsvēra, ka priekšlikums par ļoti strauju akcīzes nodokļa kāpumu karsējamai tabakai nav pamatots un, iespējams, saistīts ar negodīgas lobēšanas pazīmēm.
Otrajam lasījumam koalīcijas politiķi bija iesnieguši priekšlikumus, kas tostarp paredz straujāk kāpināt akcīzes nodokli karsējamai tabakai. Atsevišķi deputāti komisijā vērsa uzmanību, ka šāds solis liekot domāt par negodīgas konkurences veicināšanu tirgū un negodīgas lobēšanas pazīmēm, labākā situācijā nostādot parastās tabakas izstrādājumu tirgotājus.
Bezdūmu nozares asociācijas (BNA) pārstāvis Māris Sproga komisijas sēdē uzsvēra, ka priekšlikumā, viņaprāt, manāma nepamatota un tieša vēršanās pret vienu nozari - bezdūmu nikotīna produktiem, konkrēti - karsējamo tabaku, elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, vienlaikus uzsverot, ka ir manāma politiķu ietekmēšana pāris cigarešu ražotāju kompāniju interesēs. Sproga solīja vērsties Satversmes tiesā, lai lūgtu vērtēt pieņemtā likuma atbilstību Satversmei.
"Ja kādam ir aizdomas par pretlikumīgu darbību, lai vēršas tiesā," noteica komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).
Viena no priekšlikuma autorēm deputāte Ilze Indriksone (AP) skaidroja, ka likmju kāpuma straujums tika vērtēts, tostarp ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) veiktos aprēķinus. Taču viens no galvenajiem apsvērumiem priekšlikumam ir iedzīvotāju veselība. "Karsējamā tabaka, "Iqos" ir stilīgāki un interesantāki," sacīja Indriksone, pieļaujot, ka tas var veicināt jauniešu interesi par smēķēšanu, vienlaikus piebilstot, ka arī karsējamā tabaka satur nikotīnu, kas savukārt ir kaitīgs cilvēka veselībai.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) kā viens no šī priekšlikuma parakstītājiem skaidrota, ka šis ir kompromisa priekšlikums, ņemot vērā FM priekšlikumus par risku kontrabandai, tāpēc akcīzes pieaugums ir mērenāks, bet intensīvāks nekā bija plānots.
"Apelēt pie tā, ka karsējamā tabaka ir daudz nekaitīgāka, ir aplami. Tā kā cigaretes sabiedrībā ir zināmas un tabakas smēķēšana pazīstama daudzus gadu desmitus, un cilvēki, kas sāka smēķēt pirms 50 gadiem, tagad ir 70 gadus veci, varam izvērtēt viņu veselību, bet karsējamā tabaka ir jauns produkts, un reālo ietekmi redzēsim tikai pēc ilgāka laika," pauda Dūrītis.
Deputātu Vjačeslavu Dombrovski interesēja, kurš nikotīnu saturošs produkts - parastās cigaretes vai karsējamā tabaka - ir kaitīgāks gan tiešajiem lietotājiem, gan apkārtējiem.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Sanita Lazdiņa pauda, ka ne viens, ne otrs produkts nav veselībai labvēlīgs. "Nav pētījumu, kas pierāda, ka karsējamā tabaka ir mazāk kaitīga," teica Lazdiņa, piebilstot, ka Pasaules veselības organizācija (PVO) aizvien veic pētniecisko darbu par karsējamo tabaku un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
"PVO norāda, ka pēc būtības šie produkti nav mazāk kaitīgi kā tradicionālais smēķējamais produkts. No tradicionālajām cigaretēm, protams, izdalās dūmi, bet no karsējamās tabakas - tvaiki. Šāda kontekstā šie tvaiki no karsējamās tabakas ir varbūt mazāk redzami, bet smēķēšanas ierobežojumi attiecas arī uz šo produktu," teica VM pārstāve.
Dombrovski saņemtā atbilde neapmierināja. "Ja sadalām kaitējumu uz tiešo lietotāju, tad jūs sakāt, ka nav zināmi pētījumi, kas teiktu, ka kaitējums tiešajam lietotājam būtu mazāks. Bet tajā pašā laikā sakāt, ka attiecībā uz dūmiem kaitējums apkārtējām personām ir mazāks. Vai no tā neizriet, ka tādējādi karsējamā tabaka ir mazāk kaitīga, vai tomēr apgalvojat, ka kaitējums ir tomēr vienāds?" taujāja deputāts.
Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka dati rāda, ka tradicionālo tabakas produktu patēriņš aug. "Kas VM un FM liedz paaugstināt tradicionālo cigarešu akcīzi ātrāk, ja zinām, ka nepieciešams resurss onkoloģijas atbalstam un ne tikai? Zinām, ka 10% pieaugums akcīzei būtu tagad adekvāts un nepalielinātu ēnu ekonomiku un pārrobežu tirdzniecību. Nesaprotu, kāpēc tik mērķēts ir pieaugums viena produkta virzienā, kas nav vēl tik populārs. Eksperti min, ka saskaņā ar pētījumu šī brīža elastība būtu 10% pieaugums," teica deputāte.
FM pārstāvi Ilmārs Šņucins skaidroja, ka attiecībā uz nodokli cigaretēm ir paredzēts pakāpenisks akcīzes likmes pieaugums katru gadu par aptuveni 5% apmērā. "Pieredze rāda, ka šāds pieauguma temps ir optimāls, ļaujot apkarot kontrabandu un iegūt ieņēmumus. Ar straujāku tempu lielāks risks kontrabandai," skaidroja Šņucins.
Deputāts Didzis Šmits pauda, ka divu gadu laikā akcīze karsējamai tabakai būs augstākā Baltijas valstīs, atkārtojot to, ko Igaunija bija izdarījusi ar akcīzi alkoholam. Viņš arī pastāstīja, ka Igaunija plāno jau decembrī apturēt noteikumus, kas karsējamai tabakai nosaka akcīzes nodokli.
Dombrovskis pauda pārliecību, ka daļa akcīzes ieņēmum tiks zaudēta, jo karsējamā tabaka tiks pirkta Lietuvā vai Igaunijā. Atkārtoti pievēršoties jautājumam par minēto produktu kaitējumu veselībai, politiķis sacīja, ka saskaņā ar PVO patlaban nevis nav, bet ir nepietiekams pierādījumu kopums tam, lai uzskatītu, ka karsējamā tabaka ir mazāk kaitīga apkārtējiem un lietotājiem.
"Ir vairāki pētījumi, kas saka, ka karsējamās tabakas produkti ir mazāk kaitīgi, bet PVO uzskata, ka tikai pētījumu skaits nav pietiekams," sacīja Dombrovskis, uzsverot, ka strauji ceļot akcīzi karsējamai tabakai, cilvēki vairāk izvēlēsies kaitīgāku nikotīnu saturošu produkciju. Viņš arī akcentēja, ka ASV atbildīgā institūcija vasarā "devusi zaļo gaismu" reklāmām, kas pauž, ka karsējamā tabaka ir mazāk kaitīga.
Reizniece-Ozola arī mudināja FM sekot līdzi izmaiņām akcīzes politikā Igaunijā, pieļaujot, ka, ja tiešām kaimiņvalstī nodokli šim produktam tiks iesaldēts, tā rīkoties nāktos arī Latvijai.
Saskaņā ar Bezdūmu nozares asociācijas aplēsēm karsējamai tabakai nodoklis tiek palielināts par 113% gadā un elektronisko cigarešu šķidrumiem - līdz pat 1100% gadā, kamēr cigaretēm tas faktiski nemainās un tiek celts vien par 5,8%.
Kā ziņots, ar straujāku akcīzes celšanu karsējamai tabakai plānots nodrošināt papildu līdzekļus vēža ārstēšanai. Paredzēts, ka no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, iepretim 75 eiro patlaban.
Pret tik strauju akcīzes nodokļa kāpumu iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka nodokļa celšana karsējamai tabakai par 190% notiek pārmērīgi strauji. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone brīdināja, ka tik strauja akcīzes nodokļa celšana karsējamai tabakai ne tikai veicinās ēnu ekonomiku, bet arī nenodrošinās iecerētos papildus ieņēmumu budžetā. Viņa rosināja izmaiņas akcīzes nodoklī ieviest mērenāk.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka jau pērn decembrī, diskutējot par nodokļu reformu, tika apspriestas arī akcīzes nodokļa izmaiņas karsējamai tabakai, ņemot vērā nodokļa likmi šim produktam Baltijas valstu mērogā. Tolaik ticis secināts, ka Latvijā ir viena no zemākajām akcīzēm karsējamai tabakai.
Vienlaikus Reirs kritizēja lobijus, kuri iepriekš "izcīnīja nesamērīgi zemu akcīzi sākumposmā", tāpēc tagad "ir vēlme šo akcīzi mainīt straujāk". Ministrs uzskata, ka ir jāvienādo visu tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmes.