Igaunija līdz šim ir pieņēmusi pareizos lēmumus, lai finansējums aizsardzībai sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un nākamgad ir gatava iet pat tālāk. Turklāt tam ir sabiedrības atbalsts, tā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" teica Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda.
Ņemot vērā, ka aizsardzības budžetam nākamgad ir gaidāms palielinājums, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) sola nepieļaut "trekno gadu" kļūdas līdzekļu tērēšanā.
Pēdējā diskusijā par jauno valsts aizsardzības koncepciju Latvijas militārā virsvadība izcēlās ar neparastu vaļsirdību, bet politiķi ar lietderīgām idejām. Tajā skaitā, ka likumos jāiestrādā tādas normas, kas x stundā nepieļautu valsts likteņa palikšanu gļēvas civilās varas rokās, bet ļautu rīkoties armijai.
NATO ir gatava atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, ja Kremlis izšķirsies par šādu soli, intervijā ukraiņu ziņu vietnei "Apostrof" sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Latvijas aizsardzības budžets nākamgad palielināsies no 1% līdz 1,4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir milzīgs solis, kuru ļoti atzinīgi novērtē visi Latvijas partneri NATO, Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), atkārtoti sakot "milzīgu paldies" visiem par atbalstu šim lēmumam.
Ir cerības, ka nākamgad Latvijas budžetā aizsardzībai spēs nodrošināt finansējumu 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādejādi pietuvojoties NATO dalībvalstīm saistošajiem 2% no IKP, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šodien sarunā ar ASV Republikāņu kongresmeņu delegāciju uzsvēra, ka Latvijas atbildībā ir stiprināt savu drošību, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība izsludinājusi konkursu par izlūkošanas analītisko programmu iegādi, atjaunošanu un uzturēšanu aizsardzības nozares vajadzībām.
Šodien, stājoties prezidenta amatā, Saeimā svinīgo solījumu dos jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šī rīta raidījumā "Rīta panorāma" Vējonis norādīja vairākas jomas, kurās jāturpina intensīvs darbs.
Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas bruņotie spēki jau kopš 2012.gada ir veikuši kaujas spēju pastiprināšanu Rietumu kara apgabalā - Baltijas valstu un Polijas, kā arī Ziemeļvalstu stratēģiskajā virzienā.
Pieaugot bažām par Krievijas militāro atdzimšanu, Zviedrija pastiprina savu armiju un paplašina militārās mācības, piektdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Aizsardzības jomā nav nepieciešamības pēc kādām lielām pārmaiņām un ir jārūpējas par to, lai tiktu izpildīta valdības apņemšanās sarūpēt atbilstošu budžetu nozarei, jo "mēs paši saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija", šodien žurnālistiem sacīja aizsardzības ministra amata kandidāts Raimonds Bergmanis (ZZS).
Lai arī Latvijas uzņēmumi apgalvo, ka rūpējas par vides aizsardzību, šīs rūpes ir minimālas, intervijā atzīst Pasaules Dabas fonda (PDF) vadītājs Latvijā Jānis Rozītis.
«Ja viss nav tik slikti, tad jānoskaidro, cik slikti viss ir,» teica rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš, un Aizsardzības ministrija viņu izgrieza no video. Publiskā diskusija par jauno valsts aizsardzības koncepciju uzreiz kļuva gludāka, ierasti optimistiskāka.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un izanalizējot Ukrainas pieredzi ar tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem, Lietuva no esošajiem militārajiem resursiem sāk veidot ātrās reaģēšanas spēkus, kas varētu operatīvi reaģēt uz naidīgu spēku darbību valsts teritorijā bez kara pieteikuma.
No idejas par fantastiskām summām barikāžu dalībnieku pensiju piemaksām deputāti ir atteikušies, taču tagad iebraukuši citā grāvī – priekšvēlēšanu dāsnuma uzplūdus viņi grib apmaksāt no jau tā nīkuļojošā Latvijas aizsardzības budžeta.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Maikls Falons šodien parakstīja līgumu starp Latviju un Lielbritāniju par mazlietotu un atjaunotu kāpurķēžu kaujas mašīnu iegādi 48,1 miljona eiro vērtībā, informēja Aizsardzības ministrija.
Latvijā nav tehniskas iespējas konstatēt zemu lidojošus objektus, tos iespējams konstatēt tikai vizuāli, tādēļ būtu nepieciešams attīstīt gaisa novērošanas sistēmas, intervijā LNT raidījuma "900 sekundes" atzina aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Saeima pieņēmusi lēmumu tuvāko sešu gadu laikā dubultot aizsardzībai atvēlāmo finansējumu. Ja šobrīd armijai tiek atvēlēts nepilns 1% no iekšzemes kopprodukta, tad līdz 2020. gadam tie jau būs 2%.