Nākamajos gados NATO Latvijas aizsardzībā ieguldīs 71 miljonu eiro

© Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, informē Aizsardzības ministrija (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.

NATO Drošības investīciju programma finansē spējas, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas par nepieciešamām NATO kopējai drošībai atbilstoši NATO stratēģisko pavēlniecību izstrādātajai militārajai prasībai, un šo spēju nodrošināšana ir pārāk apjomīga, lai tiktu veikta individuāli, skaidroja ministrijā.

Viens no līdz šim redzamākajiem NATO ieguldījumiem Latvijas aizsardzības attīstībā ir militārā lidlauka "Lielvārde" būvniecība, kurā ieguldīto NATO investīciju apjoms sasniedz aptuveni 33 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas drošības stiprināšanai līdz pilnā apmērā jūnijam ieradīsies Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.

Politika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais