Novembra otrajā pusē Latvijā ieradīsies starptautisko aizdevēju pēcuzraudzības misija, kas vērtēs arī nākamā gada valsts budžetu un Latvijas makroekonomiskos rādītājus, savā tvitera kontā informē Finanšu ministrija.
Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.
Nākamnedēļ Latvijā viesosies Pasaules Bankas (PB) eksperti, kuri vizītes laikā plāno sagatavot aizdevumu izpildes noslēguma ziņojumu par diviem aizdevumiem, ko Latvija saņēma 2010. un 2011.gadā, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Zane Brīvmane.
„Starptautiskās aizdevuma programmas faktiskais mērķis no kreditoru – Eiropas Komisijas un Valūtas fonda – puses bija radīt maksimālus priekšnoteikumus, lai no Latvijas izbrauktu pastāvīgie iedzīvotāji uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs, tādās, kā Vācija, Lielbritānija, un citās, nodrošināt viņus ar bezmaksas darbaspēku kā eksporta preci. Tā arī ir aizdevuma sadarbības programmas sāls, būtība un mērķis,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Nākamā gada valsts budžetā konsolidācija nebūs būtiski mazāka par 150 miljoniem latu, pēc aptuveni trīs stundu garas valdības un starptautisko aizdevēju misijas pārstāvju tikšanās žurnālistiem atzina Eiropas Komisijas (EK) misijas vadītājs Latvijā Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice).
Starptautiskie aizdevēji vēlas nodrošināties pret iespējamajiem riskiem, tādēļ vēlas, lai Latvija nākamā gada budžetā veiktu lielāku konsolidāciju. Tas izriet no Ministru prezidenta Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacītā.
Latvija nākamgad ārvalstu tirgos plāno aizņemties apmēram vienu miljardu ASV dolāru (520 miljonus latu), aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZ) pārstāvji trešdien tikšanās laikā ar starptautiskajiem aizdevējiem atkārtoti uzsvēruši, ka Latvijā pensiju samazināšana nav pieļaujama.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti šodien, iepazīstoties ar aktuālāko informāciju par starptautiskā finansiālā atbalsta un valsts parāda saistību izpildes nodrošināšanu, noslēdza darbu pie starptautiskā aizdevuma izlietojuma uzraudzības, informē Saeimas Preses dienests.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par budžetu un finanšu vadību", kas paredz noteikt - ja valdībai ir jāuzņemas jaunas, būtiskas finansiālās saistības, nepieciešams atbilstošs Saeimas lēmums.
Parādu dzēšana Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) praksē notikusi tikai attiecībā uz pasaules nabadzīgākajām valstīm, kas atbilst noteiktiem ekonomikas attīstības kritērijiem, bet Latvija šajā kategorijā ar savu ekonomiskās attīstības līmeni nevar nokļūt, uzsver Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis.
Eiropa noveco. Daža laba eiropeiska valsts to saprot un nodarbojas ar prāta medībām kā ekonomiska uzplaukuma un savu demogrāfisko aizu kompensācijas faktoru. Lasīju, ka peļņa no ārzemju speciālistu izmantošanas pirms dažiem gadiem Kanādā bijusi septiņas reizes, bet Lielbritānijā trīs reizes lielāka par summām, ko šīs valstis atvēl palīdzībai trešās pasaules zemēm.
Valdība šodien pieņēma grozījumus Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam, kas paredz aktualizēt starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto paveicamo darbu termiņus.
"Šā brīža ekonomiskā paradigma saka, ka aizņemties ir normāli," apgalvo partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un to pašu dažādās variācijās atkārto arī citi pretendenti uz nākamo Saeimu.
12. augustā, Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Pasaules Bankas prezidentu Robertu Zēliku (Robert Zoellick), lai pārrunātu globālās ekonomikas aktualitātes un tendences, kā arī diskutētu par sociālā drošības tīkla stratēģijas realizācijas gaitu.
No 12. līdz 14.augustam Latvijā darba vizītē uzturēsies Pasaules Bankas (PB) prezidents Roberts B. Zēliks (Robert B.Zoellick) un viņa vadītā delegācija.
15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: "Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?"