Pirms lēmuma pieņemšanas, kā balsot aviokompānijas "airBaltic" jautājumā, koalīciju pārstāvošās Saeimas frakcijas vēl plāno diskutēt, kā arī uzklausīt valdības pārstāvju argumentus.
Partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka frakcija vēlas uzklausīt valdības pārstāvju skaidrojumu par argumentiem, kā arī gūt pārliecību, ka "airBaltic" nebūs jāiegādājas Krievijas "Sukhoi" lidmašīnas. Tāpat ir būtiski turpināt meklēt stratēģisko investoru aviokompānijai, piebilda politiķe. Ja argumenti būs pietiekami, tad "Vienotība" varētu atbalstīt 80 miljonu aizdevumu "airBaltic", pieļauj Āboltiņa, piebilstot, ka līgumā ar investoru tiks novērsti iespējami nelabvēlīgi nosacījumi.
Viņa uzskata, ka par šo jautājumu būtu jālemj atsevišķi no valsts budžeta. Tāpat viņa pauda cerību - ņemot vērā, ka visi koalīcijas partiju ministri vakar pieņēma šādu lēmumu, viņi to skaidros arī savu politisko spēku frakcijām.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka acīmredzot ir parādījušies jauni argumenti, ar kuriem ir jāiepazīstas, tāpēc pašlaik viņš nevar atbildēt, kāda būs ZZS pozīcija balsojumā Saeimā. Politiķis ceturtdienas vakarā sarunā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) aicinājis viņu sasaukt kopā visus koalīcijas deputātus, lai, ņemot vērā konfidencialitātes prasības, izskaidrotu, kāpēc "airBaltic" jautājumā ir jāpieņem valdības piedāvātais risinājums. Nākamnedēļ šāda saruna gan nevarētu notikt, jo Straujuma būs vizītē Ķīnā, piebilda Brigmanis.
ZZS vispirms valdes sēdē no saviem ministriem plāno uzklausīt jaunos argumentus un pēc tam šo jautājumu apspriest arī Saeimas frakcijā. ZZS savu pozīciju varētu formulēt pēc tam, kad Straujuma būs deputātiem izskaidrojusi, kāpēc ir jābalso par attiecīgo lēmumu, pieļāva politiķis. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka parlamentāriešu dominējošā pozīcija šajā jautājumā varētu izkristalizēties arī pēc valdes un frakcijas sēdes. Taujāts par ZZS iepriekš pausto noliedzošo pozīciju pret vācu investoru, Brigmanis norādīja, ka pašlaik situācija ir mainījusies, jo izmaiņu veikšana topošajā līgumā ar investoru liecina, ka tas jau ir cits dokuments. Esot gan nepieciešams uzzināt, kādas pārmaiņas līgumā ir veiktas.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pauda viedokli, ka valdības lēmums nozīmē atbildības nodošanu Saeimai. Arī VL-TB/LNNK frakcija pirms lēmuma pieņemšanas vēl diskutēs par šo jautājumu, tāpēc pašlaik politiķis nevar detalizēti komentēt šo jautājumu.
Nacionālā apvienība no "Vienotības" sagaida garantijas un skaidrību, ka "airBaltic" pēc šī investora piesaistes netiks iegādātas "Sukhoi" lidmašīnas. Pretējā gadījumā VL-TB/LNNK neredz iespēju atbalstīt lēmumu par valdības izvēlētā investora piesaisti, tātad par 80 miljonu aizdevumu, piebilda Dzintars. Arī viņš uzskata, ka par aizdevumu "airBaltic" būtu jālemj atsevišķi no budžeta jautājumiem.
Kā liecina neoficiālā informācija, Saeima par 80 miljonu aizdevumu "airBaltic" varētu lemt pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas.
Kā ziņots, valdība vakar pēc aptuveni trīs stundas ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas (SM) izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā "airBaltic" pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā.
Iepriekš, 3.novembrī, Ministru kabinets lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu. Nākamajā dienā pēc valdības lēmuma Straujuma pieprasīja satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisiju.
Vēlāk, 16.novembrī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no Valsts kases aizdot "airBaltic" 80 miljonus eiro. Valdība nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas darījumā jānodrošina ne tikai valsts, bet arī privātais ieguldījums.