Olga Krjaževa / Autori

Kopš 1. septembra, kad iedzīvināts mikrouzņēmuma nodoklis, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto jaunā nodokļa maksātāju skaits apsteidzis iepriekšējās aplēses – līdz novembra sākumam to izvēlējās jau 1166 jaundibinātie uzņēmumi. Nodokļu eksperti norāda, ka ieguvumus prognozēt gan ir pāragri – skaitļiem par mikronodokļa maksātājiem klāt nāk sava darvas karote.

"Māja nu būs pilna," izrādot telpas, stāsta viena no jauno uzņēmumu šūpuļiem – Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora (VBII) – mārketinga projektu vadītāja Sanita Laiviņa. Pašlaik šeit darbojas un spēkā pieņemas 27 uzņēmumi.

Ierosinājums svētdienās pircējiem slēgt lielveikalu durvis, tādējādi pabalstot vietējos ražotājus un mazos veikalus, izskanēja vēl pagājušajā nedēļā. Vismaz pašlaik par ieceres virzību nekas neliecina – Ekonomikas ministrijā uz galda nav gūlis neviens iesniegums ar šādu saturu – taču tā jau paguvusi sacelt šūmēšanos veikalnieku vidū.

Barokamera līdzinās lidmašīnai, bet narkozes maska smaržo pēc konfektēm un avenēm, Atvērtajās durvju dienās ciemojoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS), par redzēto un piedzīvoto Neatkarīgajai stāsta Rīgas Teikas vidusskolas 4.a klases audzēkņi. Klase ekskursijai pieteicās jau pērn, taču ciemoties gribētāju no citām skolām bijis tik daudz, ka sava kārta bija jāpagaida līdz šim rudenim, kad slimnīca ekskursantiem durvis ver atkal, stāsta klases audzinātāja Irisa Deme.

Starp apkures un citu komunālo maksājumu parādniekiem grūtībās nonākušie hipotekāro kredītu ņēmēji ir lielākie rūpju bērni, atzīst namu pārvaldēs. Turklāt gadījumos, ja šos dzīvokļu īpašniekus pasludina par maksātnespējīgiem, atgūt parādus namu pārvaldēm praktiski nav cerību.

Pieprasījums pēc investīciju zelta visā pasaulē un šā dārgmetāla cena, kas palielinās, – ar to zelta uzpirkšanas drudzi un ik uz soļa skatlogos ņirbošos uzrakstus Pērkam zeltu izskaidro Neatkarīgās uzrunātie eksperti.

"Lētāks nekļūs nekas," runājot par pārtikas cenām, atzīst Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Prasām mūs nejaukt kopā ar partiju aktivitātēm un no tām norobežojamies," uzsver Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Jau rīt ar strādājošajiem citās Eiropas valstīs Rīcības dienā solidarizēsies arī LBAS un Latvijas neatkarīgās arodbiedrības.

Šajā mācību gadā, salīdzinot ar pagājušo, skolēnu skaits samazinājies par vairāk nekā 10 000 bērnu. Līdzīgs kritums bija arī pirms gada, turklāt, raugoties vēl uz septiņiem iepriekšējiem gadiem, jāsecina, ka ik gadu izglītojamo skaits dilis par padsmit tūkstošiem bērnu.

Ar mērķi atvieglot mācību personāla darbu vairākus gadus pakāpeniski tiek attīstīts jauns produkts – elektroniskie skolu žurnāli. Vecāki ir neizpratnē, kāpēc par bērnu sekmju uzzināšanu jāmaksā papildu līdzekļi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka lēmumu par e–žurnālu un dienasgrāmatu lietošanu pieņem katra skola individuāli.

Iecere mazos ķiparus nosēdināt skolas solā jau sešos gados nometusi apgriezienus, ļaujot uzelpot gan vecākiem, gan pedagogiem. Kurss gan tiek saglabāts, un šajā mācību gadā kopumā 377 bērni visā Latvijā izmēģinās jauno integrēto mācību programmu sešgadīgajiem.

Jaunais mācību gads jau sācies, taču skaidrības, cik liela līdzekļu tiesa sekos vienam skolēnam un kāds varētu būt pedagogu atalgojums, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pašlaik neesot.

Ar šodienu jaundibinātiem mikrouzņēmumiem ir izvēles iespēja maksāt vienu, fiksētu nodokli – 9% no apgrozījuma, ietverot visus valstij paredzētos maksājumus. Savukārt jau strādājošie uzņēmumi patlaban vēl tikai pielaiko jauno nodokli – viņi jaunievedumam varēs pieteikties no nākamā gada. Eksperti uzsver, ka mikronodoklis ne visiem derēs.

Skopa bijusi līdzšinējā ogu raža, tāpēc arī cenas pircējiem ir mazāk tīkamas. Tā, piemēram, meža melleņu cena citus gadus bijusi no viena lata līdz latam un 20 santīmiem par litru, bet patlaban toverīša tiesa pēdējo ogu Rīgas tirgū maksā divus latus.

Nozīmīgāk nekā graudu sadārdzināšanās maizes cenu ietekmēs energoresursu tarifu kāpums, kas vienlaikus vairāk vai mazāk augšup pavilks arī visu pārējo pārtikas produktu cenas, norāda Neatkarīgās uzrunātie eksperti.

Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas pētījumā Latvija līdztekus abām pārējām Baltijas valstīm un Spānijai pēc jauniešu bezdarba līmeņa ir starp pirmrindniecēm arī pasaulē. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka bezdarba līmenis kopš marta – kad sasniedza virsotni – plok.

Jau kopš mēneša sākuma azartiskākie rīdzinieki var piedalīties Rīgas svētku Lielajā spēlē. "Taču arī šobrīd nekas vēl nav nokavēts," uzsver spēles producente Sarma Freiberga. Spēle notiek jau piekto gadu, un tās laikā dalībnieki var atklāt sev interesantas vietas un lietas par Rīgu, turklāt šogad – par to Rīgu, kas saistīta ar mūziku, norāda spēles rīkotāji.

Rīgas svētku laikā Uzvaras parku piepildīs ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Sacensības notiks skeitbordā, vellorollingā, BMX akrobātikā. Taču ekstrēmākais pārdzīvojums pasākumā tomēr būs šūpošanās izbīdāmajās šūpolēs jeb kīkings, komentē sacensību rīkotājs Gints Gailītis.

Papildu līdzekļu atvēlēšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku atalgojuma celšanai devusi pamatu pārmaiņu gaidām arī citās valsts iestādēs. Jāatgādina, ka pirms gada, neesot mierā ar samilzušo darba apjomu un tam nelīdzvērtīgu darba samaksu, pie Ministru kabineta līdzās VID darbiniekiem piketēja arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) strādājošie.

Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītais Mikrouzņēmumu nodokļa likumprojekts paver iespēju mikrouzņēmumiem turpmāk izvēlēties maksāt vienu, fiksētu, nodokli, kas ir 9% no apgrozījuma un kurā ir ietverti visi valstij paredzētie nodokļu maksājumi.

Tūrisma nozare aizvada divus peļņas mēnešus, kas, kā ierasti, ir laika periods no pēcjāņiem līdz augusta vidum. Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele atzīst – rēķinājušies, ka šovasar, pretstatot pērnajai sezonai, tūristu būs mazāk. Tomēr, spītējot prognozēm, lauku tūrisma mītnes viesu skaitu kuplinājušas vidēji par 10%.

Pērn apgrieztā finansējuma dēļ konsulāro darbinieku skaits samazināts teju uz pusi, tāpēc šobrīd Latvijas pārstāvniecības ir pārslogotas. Tā, piemēram, daļa vīzu pieprasītāju paliek neapkalpoti un, iespējams, izšķiras par labu citam galamērķim, brīdina Ārlietu ministrijā (ĀM). Pēc ministrijas aplēsēm, tādējādi gada laikā Latvijas tautsaimniecībā neieplūda apmēram 10,5 miljoni latu. Situācijas risināšanai Ministru kabinets vakar papildus piešķīra ĀM 286 tūkstošus latu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.