Šajā mācību gadā, salīdzinot ar pagājušo, skolēnu skaits samazinājies par vairāk nekā 10 000 bērnu. Līdzīgs kritums bija arī pirms gada, turklāt, raugoties vēl uz septiņiem iepriekšējiem gadiem, jāsecina, ka ik gadu izglītojamo skaits dilis par padsmit tūkstošiem bērnu.
Šajā laikā skolotāju skaits gan nav ievērojami gājis uz leju, norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics teic, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība mainīsies un tas notiks, samazinot pedagogu skaitu. Taču to, cik pedagogiem draud darba zaudēšana, ministrija nav aplēsusi.
Jaunajā mācību gadā skolēnu skaits noplacis gandrīz visos Latvijas novados. Lielākais kritums pret pērno gadu ir Carnikavas, Ciblas, Baltinavas, Limbažu, Jaunjelgavas, Smiltenes, Skrīveru, Vecpiebalgas, Rucavas, Alsungas, Aknīstes un Apes novados. Turklāt Latvijā ir septiņas pašvaldības, kurās skolēnu blīvums ir ļoti zems – vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru. Tie ir Amatas, Ciblas, Pāvilostas, Jēkabpils, Rucavas, Rugāju, un Ventspils novadi.
M. Gruškevics atzina, ka starptautiskajiem aizdevējiem Latvija apņēmusies trīs gadu laikā veikt izmaiņas skolēnu un skolotāju skaita proporcijā. Pēc aizdevēju iepriekšējām aplēsēm, tas nozīmētu samazinājumu par 8000–10 000 pedagoģiskajām likmēm, norāda IZM valsts sekretārs.
Pēc skolu tīkla reformēšanas pagājušajā gadā sarukums bija par 4000–6000 pedagoģiskajām likmēm. Tādējādi skolēnu skaits uz vienu pedagogu novados pakāpās līdz astoņiem skolēniem un republikas pilsētās līdz 10,2 skolēniem. Salīdzinājumam – gadu iepriekš uz vienu pedagoģisko likmi bija vidēji 6,4 skolēni, kas bija viszemākā proporcija Eiropā, norāda izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe. Piemēram, kaimiņos Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs esot apmēram 15.
Plānots, ka turpmāk izglītojamo skaits uz vienu pedagoģisko likmi tiks paaugstināts no astoņiem līdz deviņiem skolēniem novados un no 10,2 skolēniem līdz 11,2 skolēniem pilsētās. Ministrija gan pašlaik neesot aplēsusi, cik vēl daudz skolotāju šādā gadījumā zaudētu darbu. A. Korbe gan norobežojas no IZM valsts sekretāra teiktā un konkrētu termiņu, kad būtu sasniedzama minētā skolēnu un skolotāju skaita attiecība, nenosauc.
Taču viņa uzsver, ka tādas izmaiņas nenotiks šajā mācību gadā. A. Korbe pamato to nepieciešamību: "Jo optimālāks skolu tīkls un klašu piepildījums, jo pilnvērtīgāk iespējams īstenot pedagoģisko darbu un izglītības procesu, piemēram, viedokļu apmaiņu, grupu darbu."
"Es neredzu konkrētus plānus, kur mēs samazināsim pedagogu skaitu. Ja saka A, tad jāsaka B – nevar uztraukt visu milzīgo pedagogu saimi un vēl gadu turēt viņus neziņā par to, vai būs darbs vai ne," komentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, "taču to, ka būs jāiet uz skolotāju skaita samazināšanu, mēs redzam pēc algām." Viņa atgādina, ka jau pagājušajā gadā IZM plānoja samazināt skolotāju skaitu. "Tad, aizstāvot skolotāju tiesības, tika noslēgta vienošanās ar ministriju, ka mēs neiesim uz krasu skolotāju skaita samazināšanu, bet tas notiks plānveidā un pārdomāti," norāda priekšsēdētāja.
Šāda skolēnu un pedagogu skaita proporcijas pārskatīšana tiem, skolotājiem, kuri darbu turpinās, nodrošinās atalgojuma pieaugumu, kas nav iespējams, visiem paliekot strādāt sistēmā, skaidroja IZM valsts sekretārs. "Pirms gada pedagogi izvēlējās palikt skolā un strādāt mazāku slodzi. Tā var mēģināt izdzīvot, ja nesamazinās bērnu skaits. Taču mēs redzam, ka kopējais skolēnu skaits turpinās sarukt. Tas nozīmē, ka ar to naudu, ko, 1. septembrī, atnākot uz skolu, virtuāli atnesīs bērni pēc principa nauda seko skolēnam, vairs nebūs pietiekami," komentē M. Gruškevics.