Papildu līdzekļu atvēlēšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku atalgojuma celšanai devusi pamatu pārmaiņu gaidām arī citās valsts iestādēs. Jāatgādina, ka pirms gada, neesot mierā ar samilzušo darba apjomu un tam nelīdzvērtīgu darba samaksu, pie Ministru kabineta līdzās VID darbiniekiem piketēja arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) strādājošie.
Gads pagājis, bet darba apjoms šajās iestādēs nav mazinājies. Tā, piemēram, pirmskrīzes laikā viens NVA inspektors strādāja ar 226, bet patlaban – jau ar 728 bezdarbniekiem, tas nozīmē, ka slodze pieaugusi vairāk nekā trīs reizes, paskaidro NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Anita Jākobsone. Jāpiebilst, ka inspektora vidējais atalgojums šajā iestādē pirms nodokļu nomaksas ir 330 latu.
Arī pametot darbu pēc pašu vēlēšanās, bijušie darbinieki tam par iemeslu min lielo darba slodzi un neadekvāti zemo atalgojumu. Abās iestādēs – NVA un VSAA – personāla mainība pašlaik gan esot neliela, ko var skaidrot arī ar ierobežotajām iespējām darba tirgū. Taču, līdzko darba tirgus atgūsies, sāksies darbinieku aizplūšana, turklāt kā pirmie aizies profesionālākie un kvalificētākie, brīdina A. Jākobsone.
VSAA preses sekretāre Edīte Olupe skaidro, ka aģentūras darbinieki ir augsti kvalificēti un ar ļoti specifiskām zināšanām, taču pēc amatu klasifikatora novienādoti ar klientu apkalpošanas speciālistiem, līdz ar ko viņu saņemamā darba alga nav adekvāta. Turklāt, piemēram, gan jūlijā, gan augustā darbinieki spiesti doties bezalgas brīvdienās, tātad arī nesaņem pilnu atalgojumu par šiem mēnešiem. Lai līdz gada beigām vismaz nodrošinātu aģentūrā strādājošajiem pilnas slodzes darba samaksu, VSAA nepieciešami papildus 175 000 latu, norāda VSAA direktore Inese Šmitiņa. Viņa arī atklāj, ka pēc valdības lēmuma par papildu finansējuma atvēlēšanu VID atalgojumam vadība atkārtoti vērsīsies pie Labklājības ministrijas (kā padotībā ir VSAA, tāpat arī NVA), lai risinātu arī aģentūrā nodarbināto darba samaksas jautājumu.
Finanšu ministrija (FM) nevar atbalstīt finansējuma iedalīšanu atalgojuma celšanai valsts iestādēs strādājošajiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tad tas notiktu uz budžeta deficīta rēķina, skaidro FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis. Viņš arī uzsver, ka papildu līdzekļi FM padotības iestādes – VID – darbinieku atalgojumam atrasti "koleģiāli, sava resora ietvaros". Tādu pašu ceļu varot iet arī citas ministrijas. "Ja nozares atbildīgais ministrs sava resora ietvaros spēj pārdalīt finansējumu starp programmām, viņš var vērsties Ministru kabinetā, un par to tiks lemts. Taču kā iniciatoram jānāk nozares ministram," paskaidro FM pārstāvis.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), apzinoties iestāžu darbinieku milzīgo darba slodzi, uzsver, ka, ņemot vērā ievērojamo līdzekļu samazinājumu nozarei, LM šobrīd neesot iespēju pārdalīt finansējumu algu palielināšanai. Savukārt, komentējot atalgojuma celšanu VID, labklājības ministrs norāda, ka "valsts pārvaldē būtu jānodrošina vienota pieeja institūciju atalgojuma politikā, īpaši neizceļot kādu vienu iestādi. Pretējā gadījumā tas degradē vienota samazinājuma pieeju starp nozarēm".