Eksperiments ar sešgadīgajiem skolēniem piebremzēts

Iecere mazos ķiparus nosēdināt skolas solā jau sešos gados nometusi apgriezienus, ļaujot uzelpot gan vecākiem, gan pedagogiem. Kurss gan tiek saglabāts, un šajā mācību gadā kopumā 377 bērni visā Latvijā izmēģinās jauno integrēto mācību programmu sešgadīgajiem.

Tā tikšot noskaidrots, ar kādām metodēm sešgadnieks būtu skolojams un vai piedāvātais mācību saturs atbilst bērna varēšanai. Valsts izglītības satura centrā (VISC) uzsver, ka iesaistīšanās izmēģinājumā nav uzskatāma par iešanu 1. klasē, tāpēc arī nākamajā gadā šie bērni tāpat kā pārējie vienaudži būs pirmklasnieku rindās. Tiek gan pieļauts, ka tie ķipari, kuri jaunās programmas aprobācijas laikā zinībās būs veiksmīgi ielauzījušies un pirmajā mācību gadā skolā garlaikosies, tomēr varēs pārlēkt pāri 1. klasei.

Jaunmārupes sākumskolā jauno programmu apgūs divas grupiņas – vairāk nekā trīs desmiti bērnu. Agrāk no rīta savas gaitas sāk 20 grupas Pienenītes sešgadnieku. Īsi pēc pulksten astoņiem mazie pulcējas, lai brokastotu, bet vecāki vēl aizkavējas, lai audzinātājai apvaicātos par jauno programmu.

Daudz jautājumu

Izglītības metodiķe un pirmsskolas skolotāja Sandra Belcāne norāda, ka vispirms bija jāsaņem vecāku piekrišana dalībai pilotprojektā. Viss noticis saspringtos termiņos, un lielākā daļa vecāku jūnijā aptaujāti telefoniski. Kaut gan visi uzrunātie vecāki devuši piekrišanu izmēģinājumam, viņiem vēl ir daudz jautājumu. "Teica, ka kaut kas būs, bet, kas īsti, es vēl neesmu sapratis," atklāts ir Agris Ditrihs, sešgadīgā Harolda tētis. "Šobrīd ir pārāk maz informācijas par to, kas īsti mainās," skaidro arī mazās Elizabetes tētis Andris Gluzda. Taču viņš spriež: "Nav tā, ka bērnu pārved mājās raudošu vai pārgurušu. Bērns ir priecīgs kā agrāk." Arī sešgadīgais Reinis kā līdz šim uz dārziņu iet ar lielu prieku, tāpēc viņa mamma Sandra Mieme pret izmēģinājumu nav noraidoša. "Būs jauna programma, mācīsies citādi, taču tas joprojām būs caur rotaļām un notiks bērnudārzā. Tāpēc tas mani nebiedē," mierīga ir arī Ilze Reihmane, mazās Martas mamma. Vairāk satraucies ir pirmsskolnieka Rema tētis Igors Boiko. "Es uzticos konkrētai iestādei, ko bērns ir apmeklējis, un konkrētam cilvēkam. Mums ir ļoti laba audzinātāja, un bērnam te ir labi. Taču – kā būs ar tiem eksperimentiem..." domīgs ir I. Boiko.

Pienenīšu audzinātāja Dace Tomsone vecākus gan mēģina nomierināt, skaidrojot, ka nekas daudz bērnu ikdienā nemainīsies un kā iepriekš arī jaunās programmas saturu bērni apgūs rotaļnodarbībās.

Lielāka slodze pedagogiem

Jaunmārupes sākumskolas direktore Iveta Timule ir pārliecināta, ka bērni no jaunās programmas izmēģinājuma tikai iegūs. "Nākamajā gadā – jau 1. klasē – viņiem būs vien jānostiprina zināšanas. Man liekas, ka vairāk grūtību un lielāka slodze šajā gadā būs tieši pedagogiem – viņiem ir atbildība katru dienu veikt novērtējumus," komentē I. Timule.

"Veiksme, ka ir šis projekts un ka netika pieņemts sasteigts lēmums bērnus 1. klasē sūtīt no sešiem gadiem," uzsver S. Belcāne. "Nevar būt skatītāja lomā un teikt, ka tas nekam neder, tāpēc, kad tika piedāvāta šī programma, nolēmām iesaistīties." Viņa norāda, ka arī šobrīd ir vecāki, kuri nolemj, ka 1. klases viela sešgadniekam ir pa zobam. Arī Neatkarīgās apciemotajā grupiņā mazajiem ķipariem ir par vienu biedru mazāk – viņš šajā mācību gadā jau sācis skolas gaitas. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, apmēram 10% bērnu sēžas skolas solā jau sešos gados.

Izmēģinājums, nevis 1. klase

Projektā iesaistītie bērni izmēģina jauno integrēto mācību programmu, nevis iet 1. klasē, uzsver Ineta Upeniece, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece. "Iepriekšējās pirmsskolas izglītības programmas saturs bija veidots bez detalizētiem un pēctecīgi sasniedzamiem rezultātiem," skaidro I. Upeniece, "tātad tas, ko nozīmē lasīt vai rakstīt, bija atkarīgs no pedagoga izpratnes." Līdz ar to krasi atšķirīgs esot bērnu prasmju un zināšanu līmenis, uzsākot mācības 1. klasē. Jaunajā programmā ir noteikti sasniedzamie rezultāti. Piemēram, mācību gada noslēgumā sešgadīgajiem būtu jāprot rakstīt burtus un izlasīt īsus, vienkāršus teikumus.

Eksperimentā tad arī noskaidros, vai piedāvātais mācību saturs atbilst sešgadīga bērna varēšanai. Ja tas mazajiem ķipariem izrādīsies pa spēkam, jauno programmu varētu piedāvāt sešgadīgajiem visā valstī. Vai tas varētu notikt jau ar nākamo mācību gadu? Visticamāk – ne, atbild VISC speciāliste. Pēc tam, kad tiks uzklausīti projektā iesaistīto sešgadnieku grupu skolotāji un vecāki, būs nepieciešams laiks, lai izvērtētu aprobējamo programmu un pilnveidotu vai pat izstrādātu jaunus mācību līdzekļus. "Turklāt nepieciešama arī materiāli tehniskā bāze, atbilstošas telpas, kurās bērns varētu rotaļnodarbībās apgūt mācību saturu," uzsver I. Upeniece.

***

DALĪBNIEKI

Piltotprojektā Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas aprobācija piedalās 35 izglītības iestādes:

- 22 izmēģinājumskolas (12 pirmsskolas izglītības iestādes un 10 skolas);

- 13 līdzdalības skolas (9 pirmsskolas izglītības iestādes un 4 skolas).