Māris Krautmanis / Autori

Ministru kabinets 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Nosacījumu mērķis ir mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos.

Saeima ceturtdien, 4. novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Par balsoja 52 deputāti, pret bija 27, divi atturējās.

Pēdējās dienās laika apstākļi latvju zemi lutina – nav drūma slapjdraņķa. Tas labi. Taču nav teikts, ka līdz 14. novembrim būs tikpat skaists zelta rudens. Staigājot pa Rīgu, var vērot, ka pie aptiekām ļaudis stāv rindās, gaidot, kad varēs ietikt iekšā.

“Viens no svarīgākajiem vakcinācijas reklāmas kampaņas ieročiem ir statistika, savukārt tās radoša jeb manipulatīva izmantošana ļauj reklamēt tēzes, kas izdevīgas attiecīgajā brīdī,” raksta Agņeška Golaņska-Baulta Polijas izdevumā “Do Rzeczy”, Nr. 43, 2021.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija aicina veselības ministru Danielu Pavļutu atkāpties. Proti, ir grūtāk nosaukt, kura ārstu profesionālā organizācija neprasa Pavļuta demisiju. Visas prasa.

Pat salauzts un nestrādājošs pulkstenis vismaz divreiz dienā rāda pareizu laiku. Tā arī Latvijas valdības ministri dažreiz mēdz pateikt viedus vārdus.

Latvijas ārsti strādā uz “izdegšanas sliekšņa”. Viņi ir pārstrādājušies un demotivēti.

Statistika rāda, ka pašlaik Zviedrijā jaunu inficēšanās gadījumu ar Covid-19 vidējais septiņu dienu rādītājs ir 580. Tikmēr Latvijā šis skaitlis ir 2423.

Pār latvju zemi valda komandantstundas un mājsēdes nakts, un tiek skaitīts, cik administratīvo protokolu sastādīts, cik soda naudu piespriests Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 un Ministru kabineta noteikumu Nr. 620 pārkāpējiem.

Ir saprotams, ka ir spēji pieaudzis ar kovidu sasirgušo skaits; ka ir iztērēta milzīga nauda, bet slimnīcu kapacitāte nav necik daudz stiprāka. Tādēļ vajadzīgs ārkārtas stāvoklis un mājsēde. Var saprast, ka ekstrasensu, ezoterikas un mistikas informatīvajā telpā 30 gadus dzīvojuši cilvēki baidās vakcinēties.

Maijā premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija vēl maigs un pauda, ka jāizvairās no nevakcinēto diskriminācijas.

Otrdien slimnīcās atradās 1114 kovida pacienti, 24 stundu laikā bija atklāti 1253 sasirgušie, un septiņi cilvēki bija diennakts laikā miruši.

“Mums ir divas krīzes – kovida krīze un krīze uz austrumu robežas,” vakar LTV “Rīta panorāmā” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Lai gan valdībai bija trīs miljardi eiro “kovidnaudas”, tā ir iztērēta visam kam: pētījumiem, reklāmām, Vakcinācijas projekta biroja galdiem, dīvāniem un algām, vakcinācijas IT risinājumiem, dīkstāves pabalstiem, kur lielākās summas saņēma spēļu elles utt. Kaut kā piemirsās pats galvenais – stiprināt veselības aprūpes sistēmu, lai šoruden godam varētu sagaidīt vīrusa trešo vilni, kas neizbēgami bija paredzams.

Veselības aprūpes sistēmai draud kolapss, sabrukums, katastrofa, pilnīga paralīze, un tamlīdzīgi šermuļus uzdzenoši vārdi atkal ir ārstu, valsts vadītāju, mediju leksikā jo bieži un katru dienu.

“Situācija ir ļoti nopietna visai valstij un visai sabiedrībai, un šādā situācijā vilcināties ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu nav pieņemami,” otrdienas LTV raidījumā “Dienas jautājums”, vērtējot valdības rīcību Covid-19 krīzē, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita domām, saslimstība ar kovidu aug ģeometriskā progresijā un katra diena nozīmē aizvien jaunus saslimušos.

Beidzot ir noskaidrojies, kas vainīgs pie vakcinācijas aptveres lēnajiem pildīšanās tempiem! Tie ir pseidopolitiķi un deputāti! “Mūsu izaicinājums ir tas, ka mums ir valstī Saeimas deputāti un pseidopolitiķi, kas maldina sabiedrību,” runājot par nepieciešamo vakcinācijas rādītāju sasniegšanu valstī, TV24 raidījumā “ZiņuTOP” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Saeima 30. septembrī no darba kārtības izslēdza iepriekš paredzēto balsojumu par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā.

14. Saeimas vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Nākamā parlamenta kandidātu sarakstu var iesniegt tikai partijas, kas dibinātas ne mazāk kā gadu līdz vēlēšanām, līdz ar to tie, kas nepaguva, nokavēs. Kristalizējas, kas un par ko grasās cīnīties par mandātiem.

Pieņemot Covid-19 ierobežojumus, ir jābūt arī nopietniem sodiem par pārkāpumiem – ir jāpanāk, ka sekas par noteikumu neievērošanu ir. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” 22. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu pagaidīt līdz nākamajai nedēļai.

Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas Valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes.