Jurģis Liepnieks / Autori

Ak, cik daudz vārdu mēs visi esam pateikuši par valsti, politiku, par visām nejēdzībām, kas notiek, un visiem uzlabojumiem, kas nepieciešami. Par nepietiekamo finansējumu, izglītībai, zinātnei, medicīnai, policijai, par lielo birokrātiju, uzpūsto, neefektīvo valsts aparātu, par nepieciešamību transformēt ekonomiku, mazināt nabadzību, attīstīt reģionus, samazināt nodokļus darbaspēkam, panākt lētākus energoresursus, labot ceļus, atbalstīt jaunuzņēmumus un ko tikai visu vēl ne.

Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.

Var jau teikt, ka Krājbankas situācija nekādā veidā nav saistīta ar Latvijas ekonomikas strukturālo spēku, tajā nozīmē, ka tās cēlonis meklējams Snoras bankas akcionāru problēmās.

Urrā! Urrā! Urrā! Tiesiskuma un etniskās tīrības koalīcija ir izveidota! Pat tankus nevajadzēja.