arrow_downwardJevgeņija Zaiceva / Autori

Kā vēsta informācijas portāls Delfi, žurnālā Grāmatvedība un ekonomika, bija publicēta VID informācija par to, ka kriptovalūta var tikt Latvijā atzīta un lietota kā nauda. Šis VID paziņojums ir absolūti pareizs un, vienlaikus, nepareizs. Realitātē – darbs ar kriptovalūtu Latvijā ir iespējams un likumīgs, pagaidām netiek prasīta pat licence vai atļauja!...

Kādēļ gan tiek organizēts un veikts bizness? Atbilde ir vienkārša – lai gūtu peļņu, kuru pēc tam dividenžu veidā saņems pats biznesmenis. Šo patiesību, man liekas, šodien zina jebkurš, pat bērns… Bet diemžēl to laikam nezina mūsu vadošie gudrinieki…

Jūlija beigās Saeima ārkārtas sēdē steidzamības kārtā pieņēma veselu paketi grozījumu nodokļu likumos. Valdība to nosaukusi par nodokļu reformu. Astotajā augustā, šos grozījumus nodokļu likumos parakstīja un pasludināja par spēkā esošiem Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Jo Valsts prezidents bija atvaļinājumā. Izmaiņas skar pamatnodokļus. Te mēs aplūkosim, kā izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli skars tos no mums, kuri strādā un saņem algu…

Likumu nezināšana neatbrīvo no vajadzības tos respektēt un neatsvabina arī no soda par likuma pārkāpumu. Visi zina, ka ir ceļu satiksmes noteikumi, vairākums zina pat šo noteikumu pamatnosacījumus, bet – vai visi un vienmēr tos ievēro? Ne vienmēr un ne visi.

Mikrouzņēmums ir Latvijas nodokļu sistēmas padēls. Bet valdošajiem arvien liekas, ka tauta ir „atēdusies” un saņem pārāk daudz – pat (!) 720 eiro mēnesī uz rokas. Tāpēc Finanšu ministrija ik gadu kopā ar budžetu iesniedz izmaiņas likumā par mikrouzņēmumiem. Izmaiņu ziņā pats ražīgākais bija 2015. gads – likmes un likuma normas mainījās, šķiet, divas vai trīs reizes. Rezultātā – izmaiņas tika pieņemtas 2015. gadā, bet spēkā tās stājas no 2017. gada 1. janvāra. Tātad – no 2017. gada 1. janvāra mikrouzņēumiem paredzētas kardinālas izmaiņas nodokļa aprēķinā un nomaksā. Turklāt izskatās, ka korekciju vairs nebūs. Kas tad mainās?

Jau vairākus gadus rit diskusija par skolotāju darba apmaksas sistēmas reformu. Pagājušajā vasarā mūsu jauniešus un arī sabiedrību šokēja ziņa, ka Latvijas vidusskolu absolvēšanas dokumentus neatzīst Lielbritānijā, ar tiemnevar pretendēt uz iestāšanos Kembridžā.

Latvija tērēja ne vienu vien miljonu latu tautas skaitīšanai jau tālajā 2011. gadā, taču oficiāli un pilnīgi šīs skaitīšanas dati nav publicēti joprojām. Iespējams, tāpēc arvien nav pilnīgas skaidrības arī par iedzīvotāju, pilsoņu un nepilsoņu skaitu.

Beigusies 2011. gada tautas skaitīšana Latvijā. Centrālā statistikas pārvalde publicējusi pirmos rezultātus – Latviju par savu mītnes zemi apliecinājuši 1,9 miljoni cilvēku. Pavēstītais iedzīvotāju skaits tika gaidīts, tas ir optimistiskā scenārija līmenī.