Cik nevainīgas ir kļūdas valsts uzskaites datos?

Latvija tērēja ne vienu vien miljonu latu tautas skaitīšanai jau tālajā 2011. gadā, taču oficiāli un pilnīgi šīs skaitīšanas dati nav publicēti joprojām. Iespējams, tāpēc arvien nav pilnīgas skaidrības arī par iedzīvotāju, pilsoņu un nepilsoņu skaitu.

Primāros datus par iedzīvotāju skaitu šodien var atrast Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā –  www.pmlp.gov.lv un Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē – www.csb.gov.lv.  Taču šo divu avotu skaitļi nekad nav sakrituši. PMLP  dati nezin kāpēc vienmēr bijuši un ir lielāki par CSP datiem. Līdz 2011. gadam starpība nekad nesasniedza 10 000 cilvēku. 2007. gada 1. janvārī, kad parādījās pirmie PMLP dati, tā bija 3566 cilvēki, bet 2011. gada 1. janvārī – 7269 cilvēki.

Situācija krasi mainījās pēc 2011. gada – starpība palielinājās 37,6 reizes un sasniedza 134 149 cilvēkus! CSP veica „izmocītās” tautas skaitīšanas rezultātiem atbilstošas valsts iedzīvotāju skaita korekcijas, kā pienākas. Atgādināšu, ka iepriekšējā tautas skaitīšana Latvijā bija 2000. gadā, tādēļ iedzīvotāju skaita korekciju CSP veica ne uzreiz, taču veica – ņemot vērā periodu no 2000. līdz 2011. gadam. Šo korekciju iespējams redzēt tikai salīdzinot iespiestos statistikas krājumus.

Turpmāk, sākot ar datiem uz 2012. gada 1. janvāri, CSP piedāvā mums koriģētus un īstenībai visvairāk atbilstošus datus par iedzīvotāju skaitu Latvijā. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 2011. gada 1. martā Latvijā dzīvoja 2 070 371 cilvēks (saskaņā ar dažām ekspertu atziņām – reāli Latvijā dzīvoja tikai 1,89 miljoni cilvēku). 2013. gada 1. janvārī – 2 023 825, 2014. gada 1. janvārī – 2 005 200 cilvēki.

Taču PMLP, kura veic personalizētu valsts iedzīvotāju galvu (pareizāk – personas kodu) uzskaiti speciālā Iedzīvotāju reģistrā,  dati ir citādi. Reģistrā redzam, ka 2013. gada 1. janvārī valstī dzīvoja 2 201 196 cilvēki, 2014. gada 1. janvārī – 2 180 293 cilvēki. Jā, vēl ir dati par Latvijai piederīgām personām, kuras dzīvo aiz tās robežām (2013. gada 1. janvārī – 85 775, 2014. gada 1. janvārī – 106 677 cilvēki).

Atšķirības CSP un PMLP datos 2013. gada 1. janvāra datos ir 177, 4 tūkstoši, 2014. gada 1. janvāra datos – 175, 1 tūkstotis cilvēku! Dažs teiks: „Nu un tad!? Padomā tik, kaut kādi cipariņi neštimmē!” Jā, skaitļi nesakrīt, jo PMLP, apzināti vai nē, ignorē Latvijas tautas skaitīšanas datus. Par to, kāpēc tas tā, jātiek skaidrībā Valsts kontrolei vai nopietnākām struktūrām, taču runa nav tikai par to…

Līdz šim, 2014. gadam fakts, ka PMLP Iedzīvotāju reģistra dati satur „apzinātu kļūdu”, nebija ne īpaši svarīgs, ne bīstams. Taču 2014. gadā Latvijā gaidāmas kārtējās, 12. Saeimas vēlēšanas. Velēšanas organizē Centrālā vēlēšanu komisija balstoties Iedzīvotāju reģistra datos, kurus piedāvā PMLP. Kāds iebildīs, ka 2013. gadā taču notika pašvaldību vēlēšanas, šī gada maijā – Eiropas parlamenta vēlēšanas, tur taču arī tika izmantoti  aplami PMLP dati  un – nekas! Jā, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās „kļūda”  iedzīvotāju skaitā neietekmē šo vēlēšanu iznākumu.  Taču, kad runājam par Saeimas vēlēšanām, situācija mainās.

Pirms sākt Saeimas vēlēšanu procesu CVK, pamatojoties PMLP sniegtajos Iedzīvotāju reģistra datos par  vēlētāju dzīvesvietām, nosaka nākamo Saeimas deputātu vietu sadali starp pieciem Latvijas vēlēšanu reģioniem – Kurzemi, Latgali, Vidzemi, Zemgali un Rīgu. Saprotams, ka pareizai deputātu vietu sadalei starp reģioniem precīza vēlētāju uzskaite ir ļoti svarīga. Lūk, kāda bijusi šī vietu sadale starp reģioniem dažādās Saeimās. (skat. tab. nr.1)

Iedzīvotāju reģistra datu neprecizitāte labi redzama vietu sadalē starp reģioniem pirms 5. Saeimas. Rīga vienīgo reizi dabūja mazāk vietu kā Vidzeme. Tas tā bija tāpēc, ka 5. Saeimas vēlēšanas notika brīdī, kad visu Latvijas iedzīvotāju reģistrācija Iedzīvotāju reģistrā vēl nebija pabeigta. Uz 1993. gada 21. maiju¹ aiz borta palika 7,1% valsts iedzīvotāju (186,2 tūkstoši cilvēku), to skaitā Rīgā – 11,3% (98,8 tūkstoši cilvēku).

Lai novērtētu „kļūdu” PMLP datos un tās ietekmi uz deputātu vietu sadali starp reģioniem 12. Saeimas vēlēšanās, veiksim PMLP datu korelāciju, ņemot vērā tautas skaitīšanas datus, kuri atrodami CSP mājaslapā. Diemžēl CVK mājaslapā (www.cvk.lv) mēs neatradām datus par vēlētāju reģistru uz 2014. gada 1. janvāri, kurus bija loģiski izmantot Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpēc aprēķinus un korelāciju veiksim nevis balstoties vēlētāju reģistra datos uz 2014. gada 1. janvāri, bet izmantosim CVK mājaslapā minētos vēlētāju reģistra datus uz 2013. gada 1.janvāri.

Tātad – mums ir PMLP dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu uz 2011. gada 1. jūliju un CSP sniegtie tautas skaitīšanas dati uz 2011. gada 1. martu. Šie dati mums ir par katru novadu un lielajām pilsētām. Turklāt PMLP dati ir lielāki par CSP datiem. Salīdzinot šos datus savā starpā (protams, katrā administratīvajā teritorijā atsevišķi), iegūstam kļūdas procentu PMLP uz 2013. gada 1. janvāri fiksētajos uzskaites datos. Rezultātā tiekam pie koriģēta iedzīvotāju skaita 2013. gada 1.janvārī.

Otrais solis. Pieņemam, ka vēlētāju īpatsvars ir nemainīgs un tādēļ aprēķinām vēlētāju īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju skaitā uz 2013.gada 1.janvāri. Pēc tam piemērojam iegūto procentu koriģētajiem datiem par iedzīvotāju skaitu uz 2013. gada 1.janvāri un iegūstam koriģētus datus par vēlētāju skaitu katrā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Trešais solis. Pieņemam, ka PMLP sniegtie dati par vēlētāju, tas ir – Latvijas pilsoņu skaitu, uz 2013. gada 1. janvāri ir pareizi. Un kļūda PMLP uzskaitē slēpjas neprecīzā to pilsoņu uzskaitē, kuri devušies peļņā ārpus valsts. Tādēļ visu saistībā ar vēlētājiem (pilsoņiem) aprēķināto kļūdu pieskaitām tiem vēlētājiem (pilsoņiem), kurus PMLP uzrāda kā ārzemēs esošus un tur balsojošus.

Lūk, arī viss. Korekcija pabeigta, un varam ķerties pie 12.Saeimas deputātu vietu sadales starp reģioniem (skat. tab. nr. 2)

Tabula runā pati par sevi. Ja kārtējās Saeimas vēlēšanas notiktu 2013. gadā, tad, neprecīzu PMLP datu dēļ,  deputātu vietu sadalījums starp reģioniem būtu aplams. Turklāt kļūda šo vietu sadalē starp reģioniem būtu 5%. Tas jau ir ļoti daudz – piecas reizes vairāk, nekā dalot deputātu vietas 5.Saeimas vēlēšanām.

Es ne pirmo reizi izsakos par PMLP datu neprecizitāti. Taču pirmo reizi šī neprecizitāte var novest pie Latvijas Saeimas demokrātiskās vēlēšanu procedūras pārkāpumiem. Iespējams, šoreiz tam tiks pievērsta uzmanība. Un varbūt kāds mūsu valstī sapratīs, ka par visu ir jāatbild.

Tabula nr.1