Cik maksā likumu nezināšana?

Likumu nezināšana neatbrīvo no vajadzības tos respektēt un neatsvabina arī no soda par likuma pārkāpumu. Visi zina, ka ir ceļu satiksmes noteikumi, vairākums zina pat šo noteikumu pamatnosacījumus, bet – vai visi un vienmēr tos ievēro? Ne vienmēr un ne visi.

Taču man nekad nav nācies uzklausīt to ļaužu žēlošanos, kuriem likumīgi izrakstīts sods par kādu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Likums ir likums. Pārkāpi - maksā! Toties es regulāri dzirdu to ļaužu sūdzēšanos, kuriem sodus noteikusi nodokļu inspekcija. Nerimti skan: „Šāda tāda, kaitīga, pretīga nodokļu inspekcija mani, godīgāko starp godīgajiem, cilvēku, uzņēmēju aptīrīja, uzbrauca man, sodu sarēķināja.” U. tml.

Bet, piedodiet, kāpēc ceļu policijas noteikts sods par satiksmes noteikumu pārkāpšanu tiek pieņemts un samaksāts, bet sods par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem, kuriem seko nodokļu inspekcija, netiek atzīts, top nosodīts un turklāt vēl visā telpā skan - „palīgā, laupa!”?

Arī lasītājas viedoklī (sk. Svetlana Stavceva, nra.lv) skan šī „saucēja balss tuksnesī” saistībā ar to, ka nodokļu inspekcija ir rīkojusies negodīgi un aplaupījusi nelaimīgos, godīgos valsts iedzīvotājus, kuri vaiga sviedros pelna naudiņu un glābj valsti! Pats sliktākais te ir tas, ka lasītāja šajā gadījumā klāstījusi puspatiesību un piarējusi to daudzos republikas masu informācijas līdzekļos.

Protams, es saprotu, ka rodas aizvainojums tad, kad tu esi spiests maksāt sodu it kā būdams it kā nebūdams vainīgs vienlaicīgi. Kuram gan no šoferiem nav zināma īgnuma sajūta, ja esi pieķerts tur, kur iepriekš vienmēr it kā tiki cauri sveikā.

Tiksim skaidrībā, kur kļūdās lasītāja, paužot domas par viņas, viņas radinieku un, vienlaikus, arī visu Latvijas pilsoņu tiesību aizskārumu no nodokļu inspekcijas puses.

Pirmkārt, nodokļu inspekcija vai Valsts nodokļu dienests (VND) pats neko neizdomā un pats nekādus likumus vai noteikumus neizstrādā. To dara ministrijas. Nodokļu inspekcija, tāpat kā citas kontrolējošās institūcijas, vien seko likuma normu un prasību izpildei. Tās kontroles joma - nodokļu likumdošana. Bet šo likumdošanu mūsu valstī zina un pilnā mērā saprot maz ļaužu. To itin labi demonstrēja ar mikrouzņēmumu likumiem un sociālajiem maksājumiem saistītā pērnā gada nogales karuselis.

Turklāt - pat uzņēmumu grāmatveži ne vienmēr un līdz galam zina un saprot nodokļu likumdošanu. Rezultātā no tā cieš gan uzņēmumi, gan darbinieki. Iemeslu šai situācijai ir daudz, tostarp - zema grāmatveža kvalifikācija, viņa mehāniska pieeja savam darbam un nodokļu aprēķinam, ekonomiskas un kompleksas pieejas trūkums utt.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais