2.lapa
Otrkārt, vairākums cilvēku neprot pareizi uzdot jautājumus. Savukārt persona (lai tā būtu no valsts vai privātas struktūras) dažādu iemeslu dēļ, atbild uz šo nepareizi uzdoto jautājumu nepilnīgi. Rezultāts - situācija, par kuru savā vēstījumā „kliedz” lasītāja.
Pareizi uzdots jautājums satur līdz 70% atbildes uz to. Taču - pareizi uzdot jautājumus ir jāmācās. Agrāk to sāka mācīt jau bērnudārzā, pēc tam mācīja skolā, turpināja augstskolā un tad arī darbā. Šodien to nemāca nekur. Kāpēc? Tāpēc, ka tad, ja cilvēks uzdod jautājumus, viņš domā. Bet tas valdošo eliti vairs neinteresē ne tikai Latvijā…
Rezultātā mūsu valstī ir papilnam spriedelētāju, kuri ar gudriem ģīmjiem gvelž par kaut ko un nosoda varu. Tas ir slikti, jo viņi ar savu mitoloģizēto filozofēšanu jauc cilvēkiem galvas. Valstīs ar „pieaugušāku” demokrātiju situācija ir daudz labāka. Jo tur persona, kura atbild, lai arī, pieņemsim, uz nepareizu cilvēka, uzņēmēja jautājumu, vienmēr sniegs uz to pilnīgu, izvērstu, izsmeļošu atbildi. Bet pie mums, pateicoties demokrātijas „bērnišķīgumam” un vēl citiem iemesliem, neviena no valsts struktūrām neatļaujas sev tādu greznību - sniegt pilnīgu, skaidru, izsmeļošu atbildi! Pat žurnālisti nespēj dabūt no tām pilnīgu informāciju.
No tā arī rodas mūsu lasītājas likstas. Nevar teikt, ka viņa būtu pašpārliecināta un absolūti neko nezina par nodokļiem. Dzīve Anglijā droši vien ir mācījusi saprast, ka nodokļi jāmaksā. Tāpēc viņa, lai arī, šķiet, novēloti, vērsusies Latvijas valsts struktūrās pēc palīdzības, vēlēdamās, lai viņai izskaidro jautājumu - ir vai nav jāmaksā nodokļi no dāvanām? Bet…
Vērsdamās Finanšu ministrijā ar ne sevišķi skaidru un ne sevišķi precīzu jautājumu, viņa lūdza izskaidrot - vai dāvanas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz to viņa saņēma pēc ierēdņu domām skaidru atbildi izraksta veidā. Likuma teksta citātus, kuros teikts, ka dāvanas radiniekiem Latvijā ar nodokli apliktas netiek. Tā tas ir, taču lasītāja, uzdodot savu jautājumu, domāja ko citu. Viņa gribēja saņemt atbildi uz jautājumu - kā pareizi rīkoties, lai no dāvanām radiniekiem netiktu iekasēts nodoklis! Bet to, Latvijas demokrātijas „bērnišķības” dēļ, Finanšu ministrijā nesaprata …
Kā tad īsti valsts struktūru pārstāvjiem bija lasītājai jāatbild, lai viņas radiniekiem nenāktos atbildēt par nodokļu likumdošanas pārkāpšanu un nodokļu inspekcijai nevajadzētu rēķināt viņiem soda naudas!?
Sākt vajag ar to, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam (Latvijas nodokļu rezidentam) ir pienākums - informēt nodokļu inspekciju par visiem kalendārā gada laikā gan Latvijā, gan ārpus tās gūtajiem ienākumiem! Tas jānorāda gada ienākumu deklarācijā, kura tiek iesniegta sākot ar nākamā kalendārā gada 1. martu (likumā tas saucas „taksācijas periods”). Turklāt šo deklarāciju var iesniegt arī ar nokavēšanos - par trim iepriekšējiem gadiem. Piemēram, līdz 2017. gada 1. martam var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2015., 2014. un 2013. gadu. Sākot no 2017. gada 1. marta - par 2016.,2015. un 2014. gadu. Šīs deklarācijas iesniegšanas noteikumus labi zina tie Latvijas iedzīvotāji, kuri ar tās palīdzību saņem atpakaļ no budžeta pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu. Droši vien šī atgrieztā kopsumma jau tuvojas 50 miljoniem eiro gadā.
