3.lapa
Kopš 2014. gada 1.jūnija ikviens cilvēks savu gada ienākumu deklarāciju var iesniegt elektroniski, izmantojot EDS sistēmu. Tādēļ tiek izmantota ieeja caur „latvija.lv” EDS sistēmas mājaslapā un identifikācija, vai nu personiski ieejot internetbankā vai ar personālo elektronisko parakstu, ID karte. Kopš 2014. gada 1. jūnija Latvijā vairs nav papīra nodokļu grāmatiņu. Tās tagad ir tikai elektroniskas un katram Latvijas iedzīvotājam ir jāprot rīkoties ar šo EDS sistēmu. Mēs esam par to vairakkārt rakstījuši. Pašu gada ienākumu deklarāciju pagaidām vēl var personiski iesniegt VID papīra formātā.
Tātad - par gada ienākumu deklarāciju cilvēki zina. Taču viņi maz zina par to, ka tā jāiesniedz ne tikai, lai dabūtu atpakaļ pārmaksāto nodokli, bet arī tāpēc, lai ziņotu valstij par Latvijā un ārpus tās gūtajiem ienākumiem. Deklarācija nav jāiesniedz tad, ja: - cilvēks Latvijā saņem tikai darba algu, autoratlīdzību, sociālos pabalstus no valsts un pašvaldības; - cilvēks saņem ienākumus tikai kā mikrouzņēmuma darbinieks; - cilvēks Latvijā kalendārā gada laikā saņēmis neapliekamus ienākumus līdz 4000 eiro (ja summa lielāka, deklarācija jāaizpilda obligāti!).
Visos pārējos gadījumos ienākumu deklarācija cilvēkam ir jāiesniedz, lai informētu valsti par saviem ienākumiem!
Ja cilvēks ienākumu deklarāciju nav iesniedzis, nodokļu inspekcijai nodokļu likumdošanas normu ietvaros un, pamatojoties tās saņemtajā informācijā par fiziskas personas ienākumiem, ir tiesības: - vispirms prasīt cilvēkam paskaidrot, kādus ienākumus, naudu viņš saņēmis; - pēc tam, ja atbilde nav saņemta vai ir neapmierinoša, lūgt cilvēku aizpildīt papildus ienākumu deklarāciju; - ja arī pēc tam deklarācijā ir neskaidrības (vai arī cilvēks nereaģē), nodokļu inspekcija paziņo cilvēkam par nodokļu audita noteikšanu, bet tā laikā arvien vēl ir iespēja izskaidroties ar VID; - ja cilvēks nereaģē arī uz paziņojumu par audita noteikšanu, VID veic šo personālo auditu patstāvīgi, uz to dokumentu un tās informācijas par fiziskas personas ienākumiem pamata, kas ir VID rīcībā, klasificē šos ienākumus, aprēķina nodokli un nosaka soda naudas apjomu; - turpmāk cilvēkam tiek piedāvāts vai nu apmaksāt audita laikā noteikto summu vai apstrīdēt to. Turklāt likums paredz, ka tad, ja cilvēks aprēķinus atzīst un ātri apmaksā noteikto, soda naudas summa var tikt samazināta.
Tās nav pasakas, tās ir nodokļu likumdošanas normas un saskaņā tieši ar šiem nosacījumiem darbojas nodokļu inspekcija. Jo vairāk - es to zinu ne tikai no teorijas, bet arī no „skumjajiem” savu klientu stāstiem, kuri bijuši tikpat „nesaprātīgi”, „izklaidīgi” vai „pašpārliecināti” kā lasītāja un viņas radinieki…
Tātad - cilvēka pienākums ir ziņot valstij par saviem ienākumiem. TAČU TAS VĒL NENOZĪMĒ, KA VIŅAM UZREIZ JĀMAKSĀ NODOKLIS!
Jo fizisko personu ienākumi Latvijā, tāpat kā citās valstīs, dalās divās grupās: - ienākumi, no kuriem jāmaksā nodoklis - apliekamie ienākumi; - ienākumi, no kuriem nodoklis nav jāmaksā - neapliekamie ienākumi.
Turklāt, ja fiziskas personas ienākumi attiecināmi uz apliekamo ienākumu grupu, tad no daļas šo ienākumu nodokli ietur un maksā budžetā tas, kurš cilvēkam šo ienākumu izmaksājis. Piemēram, darba alga, autoratlīdzība utt. Tādā gadījumā deklarācija nav jāiesniedz.
Apliekamo un arī neapliekamo ienākumu saraksts Latvijā ir pietiekami liels un pilnībā uzskaitīts LR likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli: - apliekamie Latvijas iedzīvotāju ienākumi - 8. pants; - neapliekamie Latvijas iedzīvotāju ienākumi - 9.pants; - apliekamie ārzemnieku ienākumi Latvijā - 3.panta daļa.
Nav obligāti jāzina viss šis saraksts, tomēr, lai gūtu priekšstatu, par ko ir runa, tas būtu kaut reizi jāizlasa. Likuma teksts ir brīvi pieejams internetā - www.likumi.lv.
Bet - atgriezīsimies pie lasītājas. Viņas vēstulē runāts par tām naudas summām, kuras viņa, Latvijas pilsone, strādājot Anglijā, sūtījusi uz Latviju saviem radiniekiem un par kurām nodokļu inspekcija viņiem noteikusi sodu.
Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta pirmās daļas 35. punktā sacīts, ka dāvana, ko viena fiziska persona saņēmusi no otras, attiecināma uz tās personas neapliekamajiem ienākumiem, kura šo dāvanu (ienākumu) saņēmusi! Likuma tekstā tā persona, kura dāvina, nosaukta par dāvinātāju, bet cilvēks, kurš dāvanu saņem - par maksātāju. Proti - tam cilvēkam, kurš dāvanu saņem, rodas ienākums un tāpēc viņš valsts uztverē ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Turpmāk dāvanas tiek iedalītas četrās grupās: - vienkārši dāvana (bez nosacījumiem), kas saņemta no radinieka līdz trešais paaudzei vai laulātā; - dāvana 1425 eiro ietvaros gada laikā, kas saņemta nevis no radinieka, bet cita cilvēka ( ja dāvanas summa lielāka, tad no pārsniegtās summas jāmaksā nodoklis); - no jelkura cilvēka saņemta dāvana ar nosacījumu, ka tā tiks izmantota izglītības iegūšanai Latvijā vai ES, bet - tikai valsts mācību iestādēs; - no jelkura cilvēka saņemta dāvana ar nosacījumu, ka tā tiks izmantota medicīnisko un ārstniecisko pakalpojumu apmaksai (izņemot kosmētiskās operācijas).