Antra Gabre / Autori

Latvijā par muzeju var nosaukt jebkādu priekšmetu kolekciju – gan valsts akreditētās iestādēs, gan privātas vai ģimenes relikvijas, kas izstādītas pašu priekam, un, ja ar tām izdodas kādu grasi nopelnīt, tad – prieks par to. Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde Neatkarīgajai saka – lai arī bezpeļņas organizācijas, muzejiem tomēr ir mazliet jānopelna.

Igaunijā Cēsu kaujas tiek uzskatītas par nozīmīgām brīvības cīņās un 22. jūnijs ir Uzvaras diena – svētku diena. Latvijā vēl tikai (atkal) diskutē par to, vai mums nepieciešama sava Uzvaras diena 22. jūnijā.

Latvijā tā varētu būt jauna tradīcija – bīskaps, kurš dod svētību jaunajam Valsts prezidentam, pēc laika par tādu kļūst pats. Partijas Saskaņa dome ir apstiprinājusi emeritēto jeb amatu atstājušo baptistu bīskapu Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta amata kandidātu, kā arī pirmo numuru Vidzemes sarakstā 13. Saeimas vēlēšanās.

Trīs Baltijas valstis šogad atzīmē savu simtgadi. Lietuvieši gan uzsver, ka viņi ir nevis sākuši veidot, bet gan atjaunojuši savu valstisko neatkarību, un tas atspoguļojas arī simtgades svētku logo sauklī. Vakar Igaunijas galvaspilsētas Tallinas mērs Tāvī Āsu un Lietuvas galvaspilsētas Viļņas mērs Remiģijs Šimašus viesojās Rīgā un tikās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.

Atzīstamies sev vai ne, taču jautājumi par naudu mēdz rasties. Visvairāk tad, kad tās ir par maz vai šķiet, ka pietrūkst. Tad kāds jautā: «Kur lai ņemu naudu?», bet cits: «Kā varu nopelnīt un uzlabot savu materiālo stāvokli?» Uz otro jautājumu var meklēt atbildi savā dzimšanas datumā. Tik vienkārši.

Latviešu filma Kannu starptautiskajā festivālā? Nevar būt! Taču tas ir noticis, un Latvijai tik zīmīgajā gadā – simtgades laikā – Kannās festivāla programmā «Kannu klasika/CannesClassics» maijā tika rādīta režisora Rolanda Kalniņa filma «Četri balti krekli». Tā bija šīs filmas pasaules pirmizrāde. Kannās filmas pirmizrādē piedalījās režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis. Filmu un tās veidotājus sveica ar ovācijām, stāvot kājās.

No 1. augusta ikviens varēs ielūkoties Jaunā Rīgas teātra vēsturiskajā ēkā – telpās, kuru vēl nav. Nav gan zināms, vai galvenā režisora Alvja Hermaņa darba kabinetā arī būs ļauts ieskatīties, bet virtuālā ekskursija ir lieliska iespēja izpētīt, kāda būs teātra ēka, kad turp dosies skatītāji.

Gaidot Romas pāvesta Franciska vizīti Latvijā, Aglonā un Rīgā notiek sagatavošanās darbi, Latvijas Universitāte rīko diskusiju ciklu un Romas Katoļu baznīca ir izplatījusi aicinājumu sazināties ar pāvesta vēstniecību pirms suvenīru izgatavošanas un pāvesta attēlu izmantošanas.

Pirms 23. jūnija Līgo svinībām 11. novembra krastmalā rīdzinieki šonedēļ var izbaudīt un piedzīvot ielīgošanu Rīgas kalnos – Dzegužkalnā, Torņakalnā, Grīziņkalnā, Āgenskalnā, Čiekurkalnā un Bastejkalnā. Protams, arī citās pilsētas apkaimēs, kuru nosaukumā nav minēti kalni.

Vasarā Rīgā tiek testēti siltummezgli – a/s Rīgas siltums (RS) veic hidrauliskās pārbaudes, lai konstatētu vājās vietas un salabotu tās pirms apkures sezonas. Šovasar hidrauliskās pārbaudes jau sākušās.

Pilsētas ir domātas cilvēkiem, bet dzīvnieki, rāpuļi un putni arvien noteiktāk piesaka savas tiesības dzīvei līdzās pilsētniekiem. Nerimst sūkstīšanās par vārnām, kas ēku pagalmos uzklūp un ķeras iedzīvotājiem matos, par kaijām, kas mēdz pat ielidot telpās. Nu jau arī čūskas ierīko migas daudzdzīvokļu namu pagalmu krūmos un gulbji iesoļo pagalmā. Pavisam nesen daļu Rīgas bija apsēdušas mežacūkas. Kopš Preses nams ir no cilvēkiem brīvs, zīriņiem viņi vairs netraucē. Zīriņi mitinās uz ēku jumtiem arī citās vietās Ķīpsalā un turpina pikēt, kad cilvēki viņiem kļūst par apgrūtinājumu.

Ne velti uguns ir viens no četriem pirmelementiem. Sengrieķu mitoloģijā ir leģenda par titānu Prometeju, kurš dāvāja cilvēkiem uguni. Latviešiem uguns patrons ir Labrencis, un Labrenča jeb Uguns diena ir 10. augusts. Bet izsenis un arī tagad uguns rituālus veic vasaras saulgriežos, un šis gads nebūs izņēmums.

Rīgas centrā sāk pazust Narvesen kioski, kuros varēja iegādāties preses izdevumus, braucienu biļetes sabiedriskajā transportā, ūdeni vai uzkodu, suvenīrus un citas lietas, kas ir vai nu nepieciešamas, vai spontāns pirkums, kad par kaut ko vajadzīgu atceras garāmejot.

Pēc tam, kad Rīgas dome sāka pārņemt Lielos kapus no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB), tika konstatēts, ka kapu teritorijā ir iebūvēts gan bērnu rotaļu laukums, gan autostāvvieta. Baznīca to nav būvējusi, šo infrastruktūru izmanto ēkas Indrānu ielā 8 iedzīvotāji.

Par ēku apķēpāšanu Latvijā ir paredzēts sods, bet vairāk nekā desmit gadu garumā šai sērgai nav risinājuma. Būtu vismaz zīmējuši, bet ķēpātāji, kas sevi nepelnīti uzskata par grafiti meistariem, spēj uzvilkt vien ķeburus. Bauskā pērn tika aizturēts jauns vīrietis, kurš bija apzīmējis 30 ēku fasādes. Šajā situācijā visnejaukākais ir tas, ka sodīt atļauts arī apskādēto ēku īpašniekus.

Bijušās prokurores Birutas Lozes slepkavības lietā tiks uzsākta kriminālvajāšana pret aizdomās turēto personu. Viņš tika aizturēts šā gada 11. aprīlī aizdomās par B. Lozes slepkavību. Valsts policija informē, ka 1967. gadā dzimušais vīrietis iepriekš nav sodīts. Viņš bijis pazīstams ar nogalināto sievieti.

Šomēnes, 21. jūnijā, notiks akcija Izgaismo Latviju. Par godu Latvijas simtgadei fonds 1836 veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, iezīmējot to ar īpašiem ceļa stabiem. Lai īstenotu iecerēto – iedzīvotāji Latvijas simtgadei par godu ir apgājuši apkārt savai valstij un izgaismojuši tās robežu ar ugunskuriem –, vajadzīgi brīvprātīgie. 

Rīgā, Melngalvju nama zelmenī, astronomiskais pulkstenis tika uzstādīts 17. gadsimtā. Tas ir atjaunots un rāda stundas, dienas, datumu, nedēļu, gadu, gadsimtu, zodiaka zīmes. Kurās Latvijai ģeogrāfiski tuvākajās valstīs vēl var apskatīt ko līdzīgu?

Latvijā valsts simtgadei par godu bija iecerēts uzšūt pasaules rekorda cienīgu valsts karogu. Tam nolūkota vieta Latvijas karoga dzimtajā pusē – Cēsu novada Vaives pagastā, privātā teritorijā.

Kad un kur tika radīti «masveida» horoskopi, kādus esam pieraduši lasīt mūsdienās?

Karstās, saulainās dienas, ielu remonti, augi, kas uzzied vienlaikus – alerģiski cilvēki Rīgā jūtas, maigi sakot, sarežģīti. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pagājušajā nedēļā vēstīja, ka novērojumu stacijā Brīvības ielā Rīgā šogad jau bijušas vismaz 38 dienas, kurās pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums.

Ielu remonti uzņem apgriezienus, un ne tikai autovadītājiem, bet arī sabiedriskā transporta pasažieriem ir jāizvērtē, kā labāk nokļūt vēlamajā galamērķī.