Bija iecerēts uzšūt pasaules rekorda cienīgu valsts karogu; ideja izplēn

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijā valsts simtgadei par godu bija iecerēts uzšūt pasaules rekorda cienīgu valsts karogu. Tam nolūkota vieta Latvijas karoga dzimtajā pusē – Cēsu novada Vaives pagastā, privātā teritorijā.

Cēsu novada pašvaldībā Neatkarīgajai sacīja, ka pašlaik nav aktuālas informācijas par šīs ieceres īstenošanu. Sarunas ar iniciatoru - uzņēmumu Latvijas tekstils - notikušas gada sākumā. Uzņēmumā Neatkarīgā noskaidroja, ka šī iecere netiks īstenota. Nav savākts nepieciešamais finansējums (vairāk nekā 100 000 eiro), bet saziedotos līdzekļus, ja ziedotāji tam piekritīs, izmantos, lai uzšūtu skolām karogus vai svētku noformējumu 18. novembra svinībām.

Lai uzšūtu pasaulē lielāko Latvijas valsts karogu, nepieciešami 500 kilometru diegu un audums vairāk nekā desmit futbola laukumu platībā.

Karogs svērtu vismaz desmit tonnu. Karoga šūšanu bija plānots uzsākt šā gada jūlijā, tam vajadzētu četras nedēļas. Pasaules rekordkarogs pagaidām pieder Katarai - šīs valsts karoga izmērs bija 101 000 kvadrātmetru. Latvijas karogs bija iecerēts 250 metru plats un 500 metru garš. Karoga laukums - 125 000 kvadrātmetru jeb 12,5 hektāri. Uzņēmums nevarēja atvēlēt savus līdzekļus karoga šūšanai, tāpēc lūdza ziedot. Iedzīvotājiem šī ideja nešķita atbalstīšanas vērta.

Latvijas tekstils jau 2013. gadā Mežaparkā rādīja, ka spēj īstenot ambiciozas ieceres. Estrādē tika izklāts līdz šim lielākais Latvijas karogs pasaulē, un tas nosedza gandrīz visu Mežaparka estrādes centrālo daļu. Karoga platība bija vairāk nekā 1000 kvadrātmetru. No tā varēja sašūt vairāk nekā 900 parastā izmēra karogu. Ja karogu izvietotu vertikāli, tas būtu astoņstāvu mājas augstumā. Tas bija mēģinājums tuvoties pasaules rekordam, diemžēl pašlaik jāsamierinās, ka 2013. gadā ticis uzšūts lielākais karogs Latvijā.

***

PAR VALSTS KAROGU

• Latvijas sarkanbaltsarkanais valsts karogs radīts, iedvesmojoties no Vecākajā Livonijas Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes (Autines) karoga. Cēsu komturejas bruņinieks (vai vairāki bruņinieki) 1279. gadā, kad zemgaļi Nameja vadībā devās padzīt vācu bruņiniekus no Rīgas, kaujaslaukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu: «To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties.»

• 1922. gada 15. februārī pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka «Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru». 1923. gada 23. janvārī tika precizēts, ka valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu svītru proporcijās 2:1:2.

Avoti: Vikipēdija, letonika.lv