Valdības nodomi ekonomikas stimulēšanā ir vairāk nekā dīvaini, ja Nacionālā attīstības plāna (NAP) melnrakstā ir atstāts milzīgs robs. Lasot to, rodas iespaids, ka no Latvijas kartes būtu nodzēsta Jūrmala – iedzīvotāju skaita ziņā piektā lielākā pilsēta (otrā lielākā, rēķinot teritoriju.) Tikpat dīvaini ir tas, ka izstrādājot dokumentu, kura mērķis būtu mūsu valsts tautsaimniecības attīstības paātrināšana, pilnībā tiek ignorēts šeit un citos novados veidotās kūrortu industrijas ekonomiskais potenciāls.
Tas, ka esam atstāti ārpus NAP noteiktajām prioritātēm, acīmredzami ir citu ekonomikas nozaru apvienību uzstājīga spiediena rezultāts, bet galvenokārt valdības locekļu un ierēdņu tautsaimnieciska tuvredzība, uzskatot par „politiski pareizāku” intensīvu atbalstu pārstrādājošajai ražošanai. Plāna pašreizējā redakcija cītīgi izvairās pat pieminēt pakalpojumus, pat tik acīmredzamu „naudas pumpi” kā tūrisms – kaut gan tieši šo nozaru attīstībai ir krietni lielāks efekts ekonomikas augšupejā, iedzīvotāju nodarbinātībā un tautas labklājībā.
Jūrmalai nav vietas tagadējā NAP, jo pilsētas teritorijā netiek plānota plašs rūpniecības pieaugums. Tādejādi valdība nobremzē iespēju Latvijā attīstīt starptautiskajā tirgū ļoti pieprasītus pakalpojumus – ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, ko izmantotu gan mūsu iedzīvotāji, gan ārzemnieki. Valsts ekonomikas attīstībā Jūrmala var ieguldīt savus unikālos dabas resursus, jo pasaulē ir tikai ap 300 sulfīdus saturošu minerālūdeņu un dūņu atradņu, turklāt mērenā klimata reģionos tās sastopamas ļoti reti. Baltijā un tās tuvumā šādus atjaunojamus dabas resursus izmanto tikai Ķemeros – Jaunķemeros un Hilovo (Pleskavas apgabals, KF).
Rehabilitācijas un ārstniecības pakalpojumi, caurmērā sniedzot ievērojami lielāku pievienoto vērtību nekā tradicionālie tūrisma pakalpojumi, var radīt tūkstošiem labi apmaksātu darba vietu, kā arī papildus ieņēmumus no transporta, apgādes, tirdzniecības u.c. pakalpojumiem. Citur pasaulē tie veidotu pozitīvu Latvijas tēlu, saistītu ar harmonisku atpūtu un veselības atgūšanu. Kāpēc ierēdņi tik uzstājīgi ignorē iespējas, kas reāli veicina tautas uzplaukumu?
Asā sāncensība par sevis pieminēšanu šajā dokumentā apliecina, ka Latvijas uzņēmēji apzinās tā nozīmīgumu turpmākā Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļu un valsts budžeta investīciju virzībā, un tādēļ ietekmīgāku nozaru lobiji steidz atbīdīt malā iespējamos konkurentus. Tomēr patiess izrāviens nav iespējams bez daudzpusīgas attīstības, un tieši "drošām investīcijām" par tradicionālām uzskatītās nozarēs ir ātri sasniedzamas izaugsmes robežas – kad pie tām tiek nonākts, plānotājiem atliek vien nožēlot jau nokavētās iespējas paplašināt un diversificēt valsts ekonomikas izaugsmi. Šajā sakarā gribētos atsaukties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža teikto Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā amatpersonu un uzņēmēju 24.maija diskusijā par NAP: "Rīga nevar būt sākums un beigas valsts izaugsmei, mēs varam paveikt daudz vairāk, ja ekonomiskajā izrāvienā kopā iet Latvijas pilsētas un novadi, sākot ar pierobežu un beidzot ar piejūras teritoriju".
Gribu uzsvērt, ka tieši Jūrmala, tāpat kā vairāki Latvijas novadi, kas attīsta kūrortu biznesu, ar savu potenciālu un jau paveiktajām iestrādēm ideāli atbilst NAP piesauktajām "izaugsmi atbalstošajām teritorijām". Ja plānā nav atrasta pienācīga vieta vienai no valsts lielākajām un turklāt pasaulē atpazīstamākajām pilsētām, tas vien nozīmē, ka tas ir neizsvērts, virspusējs un nelietderīgs.
Par to, cik labvēlīgi valsts ekonomiku ietekmē kūrortu industrija, Latvija patlaban var uzskatāmi pārliecināties, raugoties uz saviem kaimiņiem. Lietuvas un Igaunijas valdības ir veicinājušas nozares attīstību gan ar lietpratīgu likumdošanu, gan arī Eiropas līdzekļu novirzīšanu, un tas ir rezultējies tūrisma nozares uzplaukumā, jaunās un stabilās darbavietās, budžeta ienākumos un labvēlīgā ārējās tirdzniecības bilancē. Savukārt Latvijas kūrvietas, kas varētu kalpot par nozīmīgu faktoru valsts eksportā – nodrošinot arvien lielākas ārzemju tūristu plūsmas piesaisti, no savas valsts valdības joprojām nesaņem pat tik nedaudz, kā nozares attīstību veicinošas izmaiņas likumos. Tagad, izstumjot kūrortus no NAP, politiķi un ierēdņi bezatbildīgi atsakās no būtiska pienesuma tautas labklājībā un valsts ieņēmumos, kaut gan tieši tūrisma potenciāls ļautu panākt plāna mērķi līdz 2020. gadam nodrošināt vidējo ikgadējo iekšzemes kopprodukta izaugsmi vismaz 5 procentu apjomā – un pat vairāk.
Jūrmalas pašvaldībai un mūsu pilsētas sabiedrībai kopā ar kūrortu industrijas attīstībā ieinteresētājiem novadiem ir jāvienojas plašam spiedienam uz valdības amatpersonām, lai panāktu šīs nozares prioritāru klātbūtni Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam 1. redakcijā, par kuru 19. jūnijā plāno lemt Ministru kabinets. Vēl nav par vēlu!