Kaspars Līcītis / Viedokļi

Būs pagājusi kāda nedēļa vai pat divas, kopš Rīgas ielās parādījušās aizsargkrāsas uzlīmes, uz kurām izlasāms bravūrīgs aicinājums ieviest armijas disciplīnu galvaspilsētas birokrātu rindās.

Pēdējā laikā medijos arvien vairāk nākas saskarties ar ziņām, kuru saturs ir saistīts ar mediķu darbu kritiku. Ieskatam daži virsraksti no nacionālajiem un reģionālajiem medijiem – Mirstošam slimniekam atsaka palīdzību, Ārstu nevērība maksā dzīvību, Dzīve beigusies pašā tās sākumā, Arī mediķi pieļauj kļūmes.

Līdzšinējie atbildīgo dienestu pūliņi cīņai ar kūlas dedzinātājiem vairāku gadu garumā nav vainagojušies ar vērā ņemamiem panākumiem. Dažāda mēroga un satura informatīvās kampaņas, apelēšana pie pilsoņu zaļās sirdsapziņas un pat radikālākie soda mēri – 15 aresta diennaktis un 500 latu liels naudas sods – nespēj iebiedēt bezbailīgo kūlas svilinātāju. Klāt ir kārtējais pavasaris, un saimniekpaps bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem ķeras klāt pie sērkociņiem, lai svilinātu pērno zāli.

Visas pazīmes liecina, ka daži politiskie spēki cenšas pietuvināties interneta publikai. Pirms kāda laika preses slejās bija lasāmas ziņas, ka atsevišķi politiķi ir reģistrējušies portālā draugiem.lv, bet nesen izskanēja ziņa, ka draugos.lv gaidāma jauna vēlēšanām veltīta sadaļa.