Pēdējā laikā medijos arvien vairāk nākas saskarties ar ziņām, kuru saturs ir saistīts ar mediķu darbu kritiku. Ieskatam daži virsraksti no nacionālajiem un reģionālajiem medijiem – Mirstošam slimniekam atsaka palīdzību, Ārstu nevērība maksā dzīvību, Dzīve beigusies pašā tās sākumā, Arī mediķi pieļauj kļūmes.
[Blogs pārpublicēts no vortāla 7guru.lv]
isu iecienītajā TV šovā Degpunktā turpat katru nedēļu ir kāds sižets, kurā mediķi tiek vainoti nolaidībā, nekompetencē. Turklāt, ja kriminālziņās par īsteno burlaku nodarījumiem – zādzībām, slepkavībām – virsrakstā parasti tiek lietots maģiskais vārdiņš „iespējams”, tad mediķi pat vairs nav, iespējams, vainīgi, bet gan viennozīmīgi vainīgi.
Neviļus rodas jautājums – vai kāds cenšas apzināti sagraut Latvijas mediķu reputāciju, vai tiešām situācija Latvijas veselības aprūpē ir tik kritiska, turklāt sabrukums iestājies pēdējo mēnešu laikā? Situācija izveidojusies aplama – es labi saprotu pacientus un viņu radiniekus, kuriem nācies mediķu kļūmes dēļ smagi ciest. Ja ārsts tīšām ir pārkāpis Hipokrāta zvērestu, sodam ir jābūt, taču vai tādēļ darvas mucā jāiegrūž visi ārsti, tie jāapviļā putnu dūnās un jāpalaiž pilsētas centrālajā laukumā TV kameru gaismā?
Pašlaik, šķiet, tiek pāršauts pār strīpu – ja dakteris uz mani ne tā paskatījies, es zvanu pa Degpunktā bezmaksas tālruni un vakarā gaidu atmaskojošu sižetu – ātri un vienkārši. Bet vai pietiekami ētiski? Varbūt prātīgāk vispirms savu pretenziju iesniegt kompetentai iestādei – Veselības inspekcijai? Arī ārstam ir tiesības uz nevainības prezumpciju un ētisku attieksmi no pacienta puses.
Pirms kārt kārtējo dakteri vai medicīnas iestādi pie lielā zvana, es rosinātu medijiem kritiskāk izvērtēt cietušo personu pretenzijas un sagaidīt kompetentu iestāžu atzinumus. Pārāk vienkāršoti tiek tulkotas diagnozes, vērtēts, vai ārsts ir vai nav pamanījis visus simptomus, un reizēm publicēti pārsteidzīgi secinājumi. Veselības aprūpei pašlaik ir ļoti grūti laiki, un mediķiem ir jāpārcieš jau tā trūcīgā finansējuma samazinājums. Vai var runāt par pozitīvu motivāciju, ja dakterim pēc smagas dienas ar pacientiem ir jādzird kārtējais melnais sižets par mediķu kļūdām?
Tāpat gribētos pavaicāt ikvienam pacientam – ja mēs iesim pie daktera ar vienu domu prātā – viņš noteikti grib mani iedzīt kapā – vai varēsim sagaidīt labvēlīgu ārstēšanās rezultātu? Labākais, ko mēs varam darīt – pateikt ārstam lieku reizi paldies un gaidīt labas ziņas par mediķu profesionāliem sasniegumiem.