Tā nu ir sanācis, ka katru gadu 16.marts tiek gaidīts ar zināmām bažām – vai būs provokācijas, vai Latvijas vārds netiks nomelnots. Pat, ja viss norit gludi, seko savstarpēji pārmetumi – vieni nosoda tos politiķus un valdības pārstāvjus, kuri iet nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, citi - tos, kuri negāja. Laiks nežēlīgi dara savu darbu, leģiona veterānu skaits kļūst no gada uz gadu mazāks, un nav vairs tālu tā diena, kad šis pasākums pārvērtīsies par dažādi domājošo cilvēku sadursmes vietu.
Guntis Zemītis
/ 14.mar 2016