Dāvis atgriežas Latvijā ar labām ziņām
Vislielākā atbildība mums ir pret ziedotājiem, un ceru, ka cilvēkiem, kuri ziedoja, ir cilvēka cienīga izpratne par Dāvja atveseļošanos, viņi jūt līdzi Dāvja ģimenei un vēl visu labāko Dāvim, Neatkarīgajai uzsver Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Ja viss norit pēc plāna, tad šodien Dāvis jau ir izrakstīts no Filadelfijas Bērnu slimnīcas un trešdien ieradīsies Latvijā. Zēns uz Ameriku devās 16. decembrī, un jau 18. decembrī viņam tika veikta limfogrāfija, kuru sarežģītās slimības gaitas dēļ apņēmās veikt tikai šī slimnīca. Procedūra bija veiksmīga, un Dāvim decembra beigās tika izņemtas drenas, viņš varēja sākt patstāvīgi staigāt, ko nebija darījis pusgadu, kopš puikam atklāja slimību, un ikdienu nācās pavadīt gultā ar caurulīti vēderā. Filadelfijas ārsti, veicot izmeklējumus, vēlas noskaidrot arī slimības cēloni, kas Dāvja gadījuma nav zināms. Pašlaik ir skaidrs, ka tā nav kardioloģiska slimība, par ko iepriekš bija aizdomas. Pēc ārstu domām, Dāvis var dodies mājup un nepieciešamos izmeklējumus var veikt attālināti.
Liene Dambiņa stāsta: baidījāmies, ka ārstēšanās nevis paātrināsies, bet tieši pretēji – ieilgs, jo amerikāņu ārsti vēl pirms paša Jaungada lūdza nosūtīt papildu materiālu par Dāvja ārstēšanu Latvijā. «Slimnīca iepriekš bija devusi informāciju, ka ārstēšanās varētu ilgt apmēram pusotru mēnesi, tāpēc priecājamies par ātro veseļošanos un to, ka, pēc ārstu domām, Dāvis var doties mājās,» saka L. Dambiņa. Viņa norāda, ka saskaņā ar līgumu starp Bērnu slimnīcas fondu un Filadelfijas Bērnu slimnīcu ir apmaksāts viņu izrakstītais rēķins par visu Dāvja ārstēšanai saziedoto summu, taču līgums arī paredz pārskatīt ārstēšanās izdevumus pēc fakta, proti, ja cilvēks uzturas slimnīcā īsāku brīdi, izmaksas ir mazākas. Tādā gadījumā fonds saņems atlikušo naudu atpakaļ. «Mēs saprotam, ka svarīgi sniegt pilnīgi visu informāciju, un mēs to arī darīsim, tiklīdz tiks saņemts detalizēts rēķins,» saka L. Dambiņa. «Mēs vienmēr esam bijuši par atklātību un pret jebkādiem neskaidriem aicinājumiem ziedot. Es arī apliecinu, ka ziedotāju nauda nenonāk nevienas privātpersonas kabatā, tā no fonda konta tiek pārskaitīta slimnīcai, neviens santīms netiek atstāts arī administratīviem vai citiem fonda izdevumiem.»
Pēdējo mēnesi nerimstas gan anonīmu, gan zināmu cilvēku pārspriedumi par to, vai, aicinot ziedot zēna dzīvības glābšanas operācijai ASV, ģimene nav maldinājusi sabiedrību. Atsevišķas personas, visticamāk, nepārbaudot informāciju, apgalvojuma formā raksta ģimenes situācijas novērtējumu, un par «pretīgu» tiek nosaukts tas, ka ģimene dzīvo Lielbritānijā, bet palīdzību prasa Latvijai. Neatkarīgā īsi pirms Dāvja došanās uz ASV jau rakstīja, ka patiešām ģimene ir dzīvojusi, strādājusi Lielbritānijā, taču pagājušajā gadā atgriezusies Latvijā. Dāvja mamma Baiba Januša pastāstīja, ka viņi dzīvo Jūrmalā un Latvijā atgriezušies ne tāpēc, ka dēls saslimis, tad vēl nav bijis nekādu nojausmu, ka zēns var saslimt ar tik sarežģītu un smagu slimību. Tā parādījusies pēkšņi un turklāt vasaras brīvlaikā, kad zēns viesojās pie vecvecākiem Liepājā. No Liepājas intensīvās terapijas nodaļas viņš nonāca uzreiz Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur atradās līdz pat braukšanai uz Ameriku.
«Ar Dāvja mammu, kamēr Dāvis bija slimnīcā, mēs tikāmies dienu no dienas, viņa praktiski visu laiku bija kopā ar dēlu, te nav runa par bezatbildību, kā to mēģina aprakstīt atsevišķas personas,» stāsta L. Dambiņa. «Nevienam bērnam nav jāuzņemas atbildība par to, kurā valstī viņa vecāki dzīvojuši. Turklāt šajā gadījumā tika izplatīta nepatiesība. Sirsnīgs un liels paldies vēlreiz visiem ziedotājiem, kuri ziedoja Dāvja dzīvības glābšanai.» Dāvja dzīvības glābšanai pāris dienu laikā tika saziedoti 317 173,95 eiro, valsts piešķīra 100 000 eiro.
Iepretim nesaudzīgajiem komentāriem lielākā daļa cilvēku tomēr pauž atbalstu Bērnu slimnīcas fondam un Dāvja ģimenei, norādot, ka ziedo bērna veselībai un darītu to, neatkarīgi no tā, kurā valstī kādu laiku strādājuši vai strādā Dāvja vecāki.
«Cilvēki ziedo, un visbiežāk mēs ziedojam bērniem, neprasot vecāku sīku biogrāfiju. Cilvēki ziedo pārtikas pakām, palīdzībai sociālā riska ģimenēm, kurās, iespējams, neviens vecāks nekad nevienu santīmu nodokļos nav maksājis... jo mēs ziedojam ar ticību, ka varēsim palīdzēt bērniem.»