Piedāvājam ieskatu, kur šopavasar galvaspilsētā un citviet Latvijā iespējams doties izklaidēties un kā saturīgi pavadīt laiku dažāda stila un satura sarīkojumos.
1. Mazās Mežotnes pils krāšņā koncertsezona
Turpinot pirms desmit vasarām aizsākto tradīciju, Mazā Mežotnes pils arī šovasar sola krāšņu koncertsezonu. 6. jūlijā šeit ar īpašu koncertu viesosies pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko un pianiste Laila Holberga. Koncerta programmā skanēs latviešu kamermūzika - Em. Dārziņa, J. Mediņa un A. Kalniņa skaņdarbi. 3. augustā tradicionālajā Pētera Vaska fonda koncertā muzicēs izcilā flautiste Dita Krenberga, spožā jaunās paaudzes čelliste Gunta Ābele un pianists Džovanni Fornazīni (Itālija). Programmā skanēs komponistu Annas Veismanes un Andra Vecumnieka jaundarbi, kā arī Ķeniņa, Plakida, Einfeldes un Vaska skaņdarbi. 4. oktobrī ar ekskluzīvu koncertu «Dzīve kā kino. Kino kā dzīve» pilī uzstāsies pianists Andrejs Osokins, vijolniece Kristīne Balanas un čelliste Margarita Balanas. Koncertā skanēs Nino Rotas, Marģera Zariņa, Mišela Legrāna, Endrū Loida Vēbera sarakstītā filmu mūzika īpaši koncertam izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm.
Biļetes uz koncertiem varēs iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs.
2. Merķeļa «Latvieši» jaunā skatījumā
29. martā Latvijas Nacionālā teātra LMT Jaunajā zālē paredzēta jauniestudējuma «Latvieši» pirmizrāde (režisors - Toms Treinis, dramaturģe - Justīne Kļava). Iestudējuma autori piedāvās uz kanonisku tekstu - Merķeļa «Latviešiem» - palūkoties no paradoksālās un komiskās puses. Vai latvieši bija stūrī iedzīti nodzērušies nabadziņi vai viltīgi mēģināja iežēlināt dižo Merķeli, kurš toreiz bija vien ideālu pārņemts vācbaltu jauneklis?
Kā teic dramaturģe Kļava, izrādes teksts tapis, iedvesmojoties no apgaismības ideju sludinātāja Garlība Helviga Merķeļa sacerējuma «Latvieši. Sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās», sarunām ar vēsturniekiem, kas savā darbā pievērsušies astoņpadsmitā gadsimta notikumiem Latvijas teritorijā un to interpretācijām, kā arī vēsturiskiem faktiem. Lomās: Evija Skulte, Zane Jančevska, Liene Sebre, Ivars Kļavinskis, Jurģis Spulenieks un Uldis Siliņš.
3. Taureņu tīklā noķerts mirklis
Līdz 6. aprīlim galerijā «Istaba» (K. Barona ielā) skatāma kinooperatora Jāņa Eglīša pirmā fotoizstāde «Šampanietis un šampūns» - dažādu laiku fotogrāfijas, kuras vieno pilsētas tēma. «Tas ir mēģinājums taureņu ķeramajā tīklā noķert mirkli. To papētīt un palaist vaļā. Pilsētā katra vieta un katrs stūris atspoguļo cilvēka būtību. Pilsētā katra ēna un katrs krikums ir cilvēka pirkstu nospiedums. Šie pirkstu nospiedumi, kurus mēs atstājam visi, ir kā mūsu vēstules nākotnei,» saka Jānis Eglītis. Izstādes ekspozīciju papildina pastkartes ar Jāņa Eglīša dzeju un tekstu, kas ir kā vēstules, kas piedalās mirkļa ilustrēšanā. Izstādi viņš veltījis savai sievai Artai. Jāpiebilst, ka Eglītis piedalījies 20 spēlfilmu uzņemšanā un 2014. gadā saņēmis «Lielo Kristapu» kā labākais spēlfilmas operators.
4. «Lielā dzintara» aizkulises
Ja pavasarī esat plānojuši apmeklēt kādu kultūras pasākumu Liepājā, tad 14., 22. un 28. aprīlī iesakām gida vadībā izstaigāt pirms četriem gadiem atklāto koncertzāli «Lielais dzintars». Pastaigas laikā būs iespēja baudīt izteiksmīgus panorāmas skatus uz Liepājas promenādi un pilsētas centru, apmeklēt akustiski izcilo un funkcionālo kamerzāli, mākslas telpu «Civita Nova», kur notiek regulāras mākslas izstādes, kā arī deju zāli «Civita Nova 6», kuras spoguļu siena vilina fotografēties gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji sadzirdēs arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā. Protams, ekskursijas gaitā varēs uzzināt aizraujošus faktus par koncertzāles tapšanu un būs iespējams ieskatīties arī mākslas notikumu sagatavošanas aizkulisēs.
Biļetes var iegādāties «Biļešu paradīzē», kā arī koncertzāles informācijas centrā.
5. Disko mūzikas ikona grupa «Boney M» uz Rīgu ved krāšņu šovu
Ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs 26. aprīlī Rīgas Kongresu namā uzstāsies pasaules visu laiku slavenākā disko mūzikas grupa «Boney M», prezentējot savu jauno koncertšovu «The Sounds of Boney M».
Koncerta viesiem šī būs vienreizēja iespēja uz vienu vakaru nokļūt krāšņā, straujiem ritmiem bagātā, populārām disko dziesmām skanošā pasākumā, kur ikviens varēs aktīvi iesaistīties. Jaunā koncertprogramma «The Sounds of Boney M» pilnībā sastāv no grupas populārākajiem pasaules hitiem. «Boney M» uz skatuves uzstāsies kopā ar pavadošo grupu «Light Music Band». Šis būs neaizmirstams šovs ar krāšņiem tērpiem, disko dekorācijām un dejotāju performancēm.
Grupas aizsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā
1941. gada vasarā nelielā vācu pilsētiņā Kirnā, ādu fabrikas strādnieka un baznīcas kora solistes ģimenē piedzima zēns, vārdā Francis - Francis Roiters. Zārbrikenē, kā daudzviet pēckara Vācijā, bija izvietotas neskaitāmas amerikāņu kara bāzes. To iemītnieki Franci pievilka kā magnēts. Tur valdīja pavisam cita gaisotne nekā pie pedantiskajiem, kārtību mīlošajiem vāciešiem. Un, protams, mūzika. Franci saistīja viss, kas saucās «melnā mūzika» - Sems Kuks, Mazais (Litl) Ričards un Otiss Redings. Vietējos krodziņos, kur pārsvarā pulcējās pēc mājām noilgojušies amerikāņu karavīri, Francis un viņa repertuārs bija lielā cieņā. Un aiz cieņas pret amerikāņu kultūru viņš arī sevi uz skatuves sāka pieteikt nevis kā Franci, bet kā Frenkiju - Frenkiju Farianu.
Īstie notikumi sākās 1974. gada decembrī, kad Frenks Farians ierakstīja dziesmu, kas nelīdzinājās nekam iepriekš radītajam. Ar pseidonīmu «Zambie» viņš pārveidoja 60. gados populāro jamaikiešu mākslinieka Prinsa Bastera dziesmu «Al Capone».
Vēlāk dziesma tika nosaukta «Baby Do You Wanna Bump». Vokālās partijas viņš iedziedāja pats - gan izteikti zemo vīrieša balsi, kas tika pārveidota studijā, gan visas piebalsis falsetā.
1975. gada februārī šo singlu izlaida «Hansa Records» kompānija un ailē «izpildītājs» bija norādīts nosaukums «Boney M».
Neapstrīdams līderis disko mūzikas žanrā
Gadu vēlāk sekoja «Boney M» vislielākie panākumi, dziesma «Daddy Cool» satricināja visu pasauli, tā pārliecinoši ieņēma pasaules mūzikas topu pirmās vietas.
1977. gada vasarā bija paredzēts laist klajā otro «Boney M» ierakstu albumu «Love For Sale». Kā bieži gadās, reklāmas singli iznāca agrāk - jau maijā pie klausītājiem nonāca dziesma «Ma Baker», kam bija lemts kļūt par visvairāk pirkto disko dziesmu mūzikas vēsturē.
Dziesma «Ma Baker» atkārtoja iepriekšējā singla «Sunny» panākumus - pirmā vieta Vācijas un Lielbritānijas aptaujās - visā pasaulē - astoņi miljoni pārdotu kopiju.
Noslēdzot 1977. gadu, «Boney M» saņēma iespaidīgu birumu apbalvojumu no dažādām ar mūziku saistītām organizācijām, ieskaitot Karla Alena balvu kā visveiksmīgākā grupa Lielbritānijā.
Kopš tā laika «Boney M» kļuva par neapstrīdamu līderi disko mūzikas žanra attīstībā.
Biļetes uz Rīgā notiekošo koncertu iespējams iegādāties «Biļešu servisa» tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī Kongresu nama kasē.
